Vecāki par izglītību

JA TEVI INTERESĒ TAVA BĒRNA IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE


Komentēt

Vaučeri? Vaučeri ….

Viens no IZM reformas pasākumiem, ar kuriem iepazīstināja ministrs Roberts Ķīlis, ir ieviest vaučerus skolu finansēšanā. Vaučeru sistēmai ir savas stiprās puses un vājās puses, par kurām izvērsti rakstīja Vita Dreijere pagājušās nedēļās “Dienās” savā apskatā par Zviedrijas izglītības sistēmu. Ieguvumus no vaučeriem labi izskaidro Zane Ozola savā atbildes rakstā, tāpēc tos neizvērsīsim. Galvenais, ko iegūstam:  saprotams un pārskatāms izglītības finansējums, lielāka brīvība pašām skolām. Tomēr vēlamies uzsvērt arī Vitas Dreijeres atziņu, ka vaučeru sistēma pati par sevi nenodrošinās izglītības kvalitāti “Jāpatur prātā, ka vaučeru sistēma ir tikai finansēšanas modelis. Lai celtu izglītības kvalitāti, jāveic citi būtiski priekšdarbi“.

Mēs vēlamies piedalīties diskusijā ar mūsu jautājumiem par vaučeru sistēmas vājajām pusēm, jo jau iepriekš paredzot problēmas un riskus, ir daudz labāk iespējams no tiem izvairīties. Iespējams, ka šīs tēmas jau ir apspriestas darba grupās un tām rasts risinājums, tomēr vēlamies izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas mums šķiet svarīgi.

– Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ar mazāk pievilcīgajām skolām, kuras bērnu vecāki neizvēlēsies. Šādu skolu finansējums samazināsies atbilstoši mazākam bērnu skaitam, kas vēl vairāk pasliktinās kvalitāti. Cik ilgi skolai ļaut mirt? Šādu skolu bērni savu vecāku izvēles rezultātā tiks nostādīti ievērojami nevienlīdzīgā situācijā, saņemot mazāk kvalitatīvu izglītību.

– Pastāv drauds, ka palielināsies sociālā nevienlīdzība, jo vecāki, kas ir mobilāki un kurus interesē izglītības kvalitāte (parasti –  vecāki ar labāku izglītību un augstākiem ieņēmumiem) meklēs bērniem labākās skolas, lai arī tālāk no dzīvesvietas. “Mirstošajās” skolās paliks bērni, kuru vecāki nevar nodrošināt pietiekošu mobilitāti, kā arī bērni, kuru vecākus neinteresē izglītības kvalitāte, vai arī vecākiem nav zināšanu, kā vērtēt skolas. Tas pats jautājums: kādā veidā tiks uzlabota pilsētu nepopulāro mazo skolu kvalitāte? Par šo pieredzi raksta izglītības pētnieki, piemēram, Austrālijā.

– Pateicoties “nauda seko skolēnam” jau tagad paradās skolas, kas nekritiski pārpilda klases, nelabvēlīgi ietekmējot mācību darba kvalitāti, bet vecāki to spēj novērtēt tikai tad, kad bērns jau mācās pārpildītā klasē. Acīmredzami, nepieciešami griesti skolēnu skaitam klasē, lai nepieļautu situāciju, kas jau tagad ir dažās skolās, ka pirmajās klasēs ir vairāk, kā 30 bērnu, kamēr blakus skolā nevar salasīt minimālo skolēnu skaitu klases atvēršanai. Šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē abas skolas, un zūd varbūtējais konkurences ieguvums.

– Ir skolas, kurās “treknajos gados” notika ievērojami remonti, kamēr citas skolas bija gaidītāju sarakstā. Ieviešot vaučerus, šīs “gaidošās” skolas būs ievērojami sliktākā situācijā, kā svaigi izremontētās skolas.

– Kā vecākiem orientēties skolu piedāvājumā? Drauds, ka būs reklāmas pasākumi, demonstrējot Patjomkina sādžas. Šeit varētu palīdzēt pašu vecāku pašorganizācija, un arī mēs esam gatavi piedalīties, skaidrojot savu redzējumu par labu izglītību.

– Atzīstami, ka skolām tiek piešķirta lielāka autonomija līdzekļu izlietošanā, tomēr, lai novērstu naudas izšķērdēšanu, nepieciešams nodrošināt kontroles mehānismu. Atbalstam domu par vecāku ciešāku iesaistīšanu, tomēr arī šadā gadījumā jāapsver praktiskā izpilde, tostarp, jāparedz noteikts finansējums attaisnotiem izdevumiem, piemēram, ja vecāku padome pasūtina auditora atzinumu.

– Asāka skolu konkurence mazinās skolu vēlmi sadarboties un pieredzes apmaiņu starp skolām, labāko pedagogu pieredzes pārņemšanu, kas jau tagad, maigi sakot, Latvijā notiek nepietiekošā līmenī.

– Šobrīd ir paredzēts papildus finansējums skolām, kas īsteno speciālās mācību programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas nozīmē, ka šādiem bērniem arī turpmāk būs “speciāls” vaučeris?

Iesaistoties šajā diskusijā par vaučeriem, vienlaikus esam pateicīgi IZ ministram Robertam Ķīlim par atvērto dialogu, skaidrojot reformu būtību, un ceram uz tā turpinājumu. Domājot par vaučeriem un izglītības kvalitāti, piekrītam Zanei Oliņai: “SKOLOTĀJU KVALITĀTE ir galvena atslēga!”. 
 Vecāki par izglītību 
Advertisements


Komentēt

Pasaulē labāko izglītības sistēmu trīs vaļi

Paldies @Radosumapils, manās rokās nonāca interesants pētījums: Efektīvāko pasaules skolu sistēmu pieredzes izvērtējums, ko veica McKinsey&Company pētnieki.

Pētījuma veicēji pētīja to valstu izglītības sistēmas, kuru skolēni ieguva visaugstākos novērtējumus PISA testos, un secina, ka ir trīs aspekti, kas vieno efektīvākās izglītības sistēmas, lai kurā pasaules daļā – Eiropā, Āzijā, Amerikā vai Austrālijā – tās atrastos, un proti:

1)    īstie cilvēki kļūst par skolotājiem (topošo skolotāju atlase, topošie skolotāji nāk no labāko studentu vidus),

2)    kas darbā izveidojas par labiem instruktoriem (apmācības un atbalsts mācībspēkiem),

3)    spējot katram bērnam piedāvāt tieši viņam vislabāko apmācību metodi (individuāla pieeja un dažādu metožu klāsts).

Pētnieki arī min Lielbritāniju, kas nesekmīgi 50 gadu garumā veikusi reformas izglītības sistēmā, negūstot nekādus manāmus panākumus. Proti, uzlaboja skolu finansējumu, skolu pārvaldību, mācību standartu, tā novērtējumu, skolēnu zināšanu pārbaudi, mācību kvalitātes inspicēšanu, pašvaldību lomu, valsts lomu, dažādas aģentūras, saikni starp skolām un vietējiem iedzīvotājiem, skolu apmeklētību, un – ak vai,  šo 50 gadu laikā nav vērojamas dižas pozitīvas izmaiņas.

Ļoti daudzas pasaules valstis izmēģinājušas mazas klases kā uzlabojumu izglītības sistēmā, bet ievērojami panākumi nav manīti, varbūt vienīgi sākumskolās. Tomēr sākumskolas pedagogam ir īpaša nozīme – skolēniem, kuriem nepiemērotas mācību pieejas dēļ ir bijušas vājas sekmes sākumskolā, velāk ir ļoti niecīgas iespējas atgūt zaudēto.

Izglītības sistēmas kvalitāti nenodrošina tajā ieguldītā nauda – PISA pētījumos vislabākie bija jaunie singapūrieši, lai gan Singapūras izglītības sistēmas izmaksas ir zemākas, kā vairuma citu attīstīto valstu izglītības sistēmu izmaksas.

Manas pārdomas pēc pētījuma izlasīšanas:

  • Somu bērni, kam Eiropā ir vislabākās sekmes PISA testos Eiropā, savas skolas gaitas sāk septiņos gados, un mācās 4-5 stundas dienā, bet – mācību gads garāks, kā Latvijā. Vai tas nav pamatots arguments, lai iebilstu pret 6-gadniekiem skolā Latvijā?
  • Paši somi uzsver, ka viņu panākumu atslēga ir labi mācībspēki, atbalsts mācībspēkiem un sadarbība, individuāla pieeja bērniem.
  • Latvijā pēdējos 20 gados izglītībā bijušas daudzas reformas, pēc skata – līdzīgi neveiksmīgajai Lielbritānijas pieredzei. Aģentūras, pārvaldības formas, finansējuma modeļi, mācību standarti, pāreja no 5 uz 10 ballu sistēmu – UN?
  • @Iespejamamisija progamma atgādina efektīvāko skolu sistēmu mācībspēku atlases modeli: vispirms atlasa labākos augstskolu beidzējus, kurus apmāca pedagoģijā. Hei, tā turēt!
  • Zinot, ka Latvijā no izglītībā ieguldītās naudas tieši skolotāji saņem mazāk kā citur Eiropā– cik daudz varam cerēt, ka nākotnē tieši augstskolu beidzēju “krējums” dosies uz skolu? Vispār, šķiet, uz esošā fona ar PISA rezultātiem varam būt pat ļoti apmierināti, paldies skolotājiem!
  • Pārsteigums, kas runā pretēji stereotipiem – efektīvākajās izglītības sistēmās nav korelācijas starp skolēna sociālo fonu un mācību sniegumu, jo, pateicoties individuālai pieejai, skola spēj kompensēt sociālā fona izraisīto spriedzi un problēmas. Tātad – ņemot vērā Latvijas situāciju, kvalitatīva, individualizēta izglītības sistēma būtu neatsvarams priekšnoteikums sociālo problēma pārvarēšanai.
  • Īpašs atbalsts tieši vājajām skolām ar mērķi tās pilnveidot runā pretim vaučeru idejai jeb – nauda seko skolēnam, kas vājākajām skolām ļauj vienkārši mirt lēnā nāvē.
  • Skolotāju kvalifikācijas celšanai ļoti būtiski faktori ir pieredzes apmaiņa, skolotāju sadarbība, un – lietošu novecojušu padomju terminu pozitīvā nozīmē “darbaudzināšana”, ko veic virsskolotāji. Skatoties uz Latvijas situāciju – tādas lietas, kā skolu reitingi un cīņa par bērniem ļoti nomāc vēlmi sadarboties un dalīties pieredzē.
  • Un – it īpaši pirmklasnieku vecākiem – meklējot saviem bērniem labāko skolu, skolas prestižam ir daudz mazāka nozīme, kā bērna pirmā skolotāja personībai. Jāiepazīstas ar skolotāju un skolas direktoru, jo direktors ir tas, kas izvēlas un vai nu atbalsta, vai arī neatbalsta skolotājus.

Tiešām, iesaku šo pētījumu izlasīt izglītības reformatoriem!

Sagatavoja: Jana