Vecāki par izglītību

JA TEVI INTERESĒ TAVA BĒRNA IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE


Komentēt

Notiks konference vecākiem „Risinājumi drošām skolām”

„Latvijas vecāku foruma” dalīborganizācijas “Izglītība un atbalsts Latvijas vecākiem” un “Vecāki par izglītību” sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju 2.novembrī rīko konferenci „Risinājumi drošām skolām” Latvijas vecākiem un citiem interesentiem par drošas skolas veidošanas iespējām ar vietējo un ārvalstu speciālistu dalību.

Konference notiks 2. novembrī no plkst. 10:00 – 16:00 „Swedbank” konferenču zālēs, Saules akmenī, Balasta dambī 1a, Rīgā.

Konferences mērķis ir sniegt zināšanas un prasmes, kas palīdzēs parūpēties par bērnu drošību un labklājību, kā arī efektīvi piedalīties drošas skolas plāna izveidē un īstenošanā skolā. Konferences vadošā tēma – agresijas un vardarbības novēršana skolās. Paralēli notiks semināri un prezentācijas par atkarību profilaksi un  bērnu drošību internetā.

2.novembrī pašmāju speciālisti iepazīstinās dalībniekus ar Latvijā pieejamajiem resursiem un risinājumiem, profesionāļu atbalsta iespējām veidojot drošu vidi jūsu skolā. Vieslektori stāstīs par jaunākajos pētījumos balstītiem un praksē pārbaudītiem risinājumiem Somijā un Zviedrijā.

Dalība konferencē 2. novembrī ir bez maksas.

Interesentiem ir iespēja piedalīties arīpadziļinātos vieslektoru semināros par rīkiem un metodēm drošu skolu veidošanai, kas notiks 3. novembrī un ko organizē „Latvijas vecāku forums”.

Tas ir maksas pasākums – dalībai semināros 3. novembrī noteiktā dalības maksa ar semināru organizēšanu un vieslektoru dalību saistīto izdevumu segšanai ir 10 Ls.

Lai pieteiktos dalībai konferencē, lūdzam izmantot saitihttp://www.berniemdraudzigs.lv/konference-risinajumi-drosam-skolam/#

Informācija konferences lapā tiks papildināta ar rakstiem, pieredzes stāstiem – aicinām sekot līdzi jaunumiem sociālajos tīklos facebook un twitter.

Ja jums rodas kādi jautājumi par konferenci, ir neskaidrības vai grūtības ar dalības pieteikšanu, lūdzu, sazinieties ar organizatoriem pa kādu no šiem tālruņiem 26959422, 29296999 vai rakstiet uz vecakuforums@hotmail.com.

Avots: www.vecakuforums.lvwww.berniemdraudzigs.lv


Komentēt

Vai Latvijas logopēdi un VISC [1] lasa Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras materiālus?

Lasu Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras[2] (ESVIAA) sagatavoto apskatu “IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas) izmantošana, izglītojot cilvēkus ar speciālām vajadzībām [3]”, kas uzsver: “….IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģiju) izmantošana ir ļoti svarīga, jo tai ir būtiska loma, atbalstot augstas kvalitātes izglītību izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem [4]

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijas skolēni ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās skolās IKT eksāmenos neizmanto (priecātos, ja kāds to apstrīdētu ar faktiem). Vai tas nozīmē, ka neizmanto arī ikdienā, jo eksāmenos atļauj tos pašus atbalsta pasākumus, ko ikdienā (es nerunāju par informātikas stundām) [5]? Šopavasar Valsts izglītības satura centrs (VISC) noraidīja lūgumu ar zēnam ar disleksiju izmantot teksta pareizrakstības rīku. Pamatoti vai nepamatoti? Bet varbūt Latvijā esošo praksi speciālajā izglītībā labi ataino 20. septembrī notikusī Latvijas logopēdu un VISC speciālistu tikšanās, kurā, apspriežot IKT, “Visi klātesošie atzina, ka pedagogiem ir jāzina mūsdienīgās tehnoloģijas, jo tās ir atbalsts un palīgs darbā ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības (bet ne pamata darba metode).”

Sakiet, ja bērns ar disleksiju ikdienā kā atbalsta pasākumu mācību stundās izmanto datoru un teksta lasītāju: vai tā ir vai nav pamata darba metode? Man domāt, tomēr IR!

Jo – IKT nozīmē ne tikai apmācību metodi, bet arī “atbalstu izglītojamo personiskajai pieejai informācijai un zināšanām, mācībām, personiskajai saziņai un atbildēšanai, un beigu beigās, arī administratīvajām procedūrām speciālajā izglītībā [6]”. 

Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka atšķirība VISC izteikumos un ESVIAA apskatā ir tikai niansē. Tomēr, atšķirība šajos izteikumos ir, ļoti uzskatāmi raksturojot daudzu Latvijas speciālistu attieksmi pret IKT – jauna spēļmantiņa, bet mēs pamatā tomēr strādāsim pa vecam!

LV vadošo speciālistu attieksme pret IKT nozīmē tikai to, ka tūkstošiem bērnu Latvijā nesaņem to atbalstu, ko viņu vienaudži citās valstīs.

Jana


[1] VISC – Valsts izglītības satura centrs; VISC ir Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras dalībnieks
 
[2] European Agency for Development in Special Needs Education
 
[3] ICTs in education for people with disabilities (http://www.european-agency.org/publications/ereports/ICTs-in-Education-for-People-With-Disabilities/Review-of-Innovative-Practice), Review of innovative practice, UNESCO, European Agency for Development in Special Needs Education, 2011
 
[4] … the application of ICT is very important as it plays an essential role in supporting high quality education for learners with disabilities.
 
[5] Ir bijuši pilotprojekti  atsevišķās skolās: http://www.delfi.lv/auto-tehnika/dazadi/rigas-1-speciala-internatpamatskola-pirma-latvija-uzsak-plansetdatoru-ipad-izmantosanu-macibu-procesa.d?id=42043448. Par to rakstīja arī žurnāls IR, kur projektā iesaistītie speciālisti atzina i-pad lietderību apmācībā un pārsteidzošos rezultātus. Bet tas, diemžēl, nepalīdz citiem bērniem citās skolās, kur IKT kā atbalsta pasākums nav pieejami. 
 
[6] These relate to ICT to support: personal access to information and knowledge, learning and teaching situations, personal communication and interaction, and finally, access to educational administrative procedures for people with disabilities.


Komentēt

Diskalkulija

Apmēram 5% cilvēku ir problēmas ar aritmētisko darbību veikšanu: tas ir mācīšanās traucējums, ko sauc par diskalkuliju. Atšķirībā no Latvijas, kur likumdevējs diskalkuliju saista ar samazinātu IQ, citur pasaulē tā nedomā. Daudz informatīvu materiālu par šo tēmu var atrast Amerikas Nacionālā mācīšanās traucējumu centra mājaslapā, piemēram, Dr. Horowitz īsumā iepazīstina ar šo mācīšanās traucējumu veidu.

Bērni, kam neveicas matemātika, ne vienmēr ir slinķi! Ir svarīgi to saprast, lai sniegtu bērnam nepieciešamo palīdzību, nevis sodītu par to, ko pats bērns nevar ietekmēt, un iedzītu mazvērtības kompleksus vai nepatiku pret mācībām.

Citi materiāli:

Jana

Piebilde. Iepriecinoši: lai arī diskusijās mums Valsts izglītības satura centra ierēdņi neatzina, ka līdzšinējā  klasifikācija ir neatbilstoša starptautiskajai praksei, jaunajā MK noteikumu projektā diskalkulija jeb traucējumi aritmētisko darbību veikšanai vairs netiek saistīti ar pazeminātu intelektu. Prieks, ka tā!

Interesentiem: skatīt jūnija un augusta MK noteikumu projekta versiju!

MK noteikumu projekts par pedagoģiski medicīniskajām komisijām – jūnija versija

MK noteikumu projekts par pedagoģiski medicīniskajām komisijām – augusta versija


Komentēt

Par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi „Par izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un to iegādi vispārējās izglītības programmu īstenošanai”

2012. gada 2. oktobrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kuras tēma bija “Par izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un to iegādi vispārējās izglītības programmu īstenošanai”. Es šajā sēdē piedalījos biedrības “Vecāki par izglītību” vārdā.

Diemžēl šī tēma neatspoguļoja patieso sarunas tematu. Galvenā tēma bija mācību grāmatu izdevniecību atsūtītā vēstule, kurā lūdza izskaidrot nesaprotamo situāciju saistībā ar turpmāko mācību grāmatu izdošanu, jo vasarā R. Ķīlis ieskicēja vīziju par mācību līdzekļu  digitalizāciju.

Pārstāvot biedrības viedokli, es komisijas sēdē informēju, ka mēs kā vecāki:

1. Vēlamies redzēt skaidru definīciju par to, kas ir mācību līdzeklis un kas tajā ietilpst, jo šobrīd dažādos normatīvajos aktos ir pieminēti atšķirīgi termini un skaidrojumi.

Mēs uzskatām, ka mācību grāmatai ir jābūt pilnīgai, lai tikai ar tās palīdzību varētu apgūt mācību saturu attiecīgajā priekšmetā. Turklāt darba burtnīcas būtu izmantojamas tikai papildus. Šobrīd daudzas mācību grāmatas nevar izmantot bez darba burtnīcām, kas rada vecākiem ievērojamus papildu izdevumus.

2. Vēlamies saņemt nepārprotamu skaidrojumu par to, kurš un kādā apjomā finansē šos mācību līdzekļus:

    • valsts;
    • pašvaldības;
    • vecāki.

Šobrīd atbilstoši Izglītības likuma 17. panta 3. punkta 23. Apakšpunktam Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem.

Tāpēc  ir skaidrs, ka pašvaldībai un skolām ir jānodrošina ne tikai mācību grāmatas, bet arī citi mācību līdzekļi un mācību literatūra, piemēram, uzdevumu krājumi, darba burtnīcas, metodiskie materiāli skolotājiem.

3. Vēlamies, lai pieejamie mācību līdzekļi ir kvalitatīvi, un vēlamies noskaidrot, kurš ir atbildīgs par esošās mācību literatūras kvalitāti.

Pašreiz ir izveidojusies situācija, ka daudzās mācību grāmatās un darba burtnīcās ir kļūdas. Ja par kļūdām ziņo Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), tad IZM iesaka vērsties pie attiecīgās izdevniecības. Savukārt izdevniecība atbild, ka mācību līdzekli ir apstiprinājusi IZM un nekas netiks labots.

Darba burtnīcas bieži tiek izdotas uz nekvalitatīva papīra, tās ir bezkrāsainas un satur sliktas kvalitātes zīmējumus.

4. Mēs atbalstām digitālo mācību līdzekļu ieviešanu, kurus varētu izmantot papildus drukātajām mācību grāmatām.

Piemēram, būtu labi, ja mācību grāmatas būtu pieejamas arī digitālā formātā, kuru var izmantot mājās, pildot mājas darbus. Tādējādi drukāto grāmatu varētu atstāt skolā, nenesot mājās, kas ievērojami atslogotu skolas somas.

Var tik veidoti specializēti digitālie mācību līdzekļi, kas tiek izmantoti mācību procesā, lai moderni, atraktīvi un interaktīvi ļautu skolēniem apgūt mācību vielu.

Saeimas komisijas sēdē IZM pārstāve informēja, ka līdz šā gada beigām tiks izveidots saraksts ar katram mācību priekšmetam nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, sākot no grāmatām un beidzot ar dažādām iekārtām un instrumentiem. Pēc tam tiks definēts, kas kuru daļu apmaksās — valsts, pašvaldības vai vecāki.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis apstiprināja, ka mācību grāmata kā mācību līdzeklis paliks. Šobrīd tiek veicināti dažādi projekti saistībā ar jaunu un modernu digitālo mācību līdzekļu izveidi. Pagaidām netiek plānots tas, ka nākotnē būs viens valsts apstiprināts mācību līdzeklis. Mācību līdzekļu tirgus paliks atvērts.

IZM pārstāve vairakkārt atkārtoja, ka līdz 2014. gadam tiks apstiprināti jauni standarti 1.–6. klasēm, kas ir paredzēts Reformu plānā. Tāpēc uz to laiku ir jābūt sagatavotiem jauniem mācību līdzekļiem. Standarti esot jāpārskata un jāmaina, jo tas pēdējo reizi ir darīts 2005. un 2006. gadā. 2014. gadā būs pagājuši jau 9 gadi kopš pēdējo standartu apstiprināšanas.

Izdevniecības minēja, ka viena no lielākajām problēmām dažos priekšmetos ir kvalitatīvu mācību literatūras autoru trūkums. Vienkārši neesot autoru, kas var uzrakstīt kvalitatīvu mācību literatūru.

Kristīne