2012. gada 2. oktobrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kuras tēma bija “Par izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un to iegādi vispārējās izglītības programmu īstenošanai”. Es šajā sēdē piedalījos biedrības “Vecāki par izglītību” vārdā.
Diemžēl šī tēma neatspoguļoja patieso sarunas tematu. Galvenā tēma bija mācību grāmatu izdevniecību atsūtītā vēstule, kurā lūdza izskaidrot nesaprotamo situāciju saistībā ar turpmāko mācību grāmatu izdošanu, jo vasarā R. Ķīlis ieskicēja vīziju par mācību līdzekļu digitalizāciju.
Pārstāvot biedrības viedokli, es komisijas sēdē informēju, ka mēs kā vecāki:
1. Vēlamies redzēt skaidru definīciju par to, kas ir mācību līdzeklis un kas tajā ietilpst, jo šobrīd dažādos normatīvajos aktos ir pieminēti atšķirīgi termini un skaidrojumi.
Mēs uzskatām, ka mācību grāmatai ir jābūt pilnīgai, lai tikai ar tās palīdzību varētu apgūt mācību saturu attiecīgajā priekšmetā. Turklāt darba burtnīcas būtu izmantojamas tikai papildus. Šobrīd daudzas mācību grāmatas nevar izmantot bez darba burtnīcām, kas rada vecākiem ievērojamus papildu izdevumus.
2. Vēlamies saņemt nepārprotamu skaidrojumu par to, kurš un kādā apjomā finansē šos mācību līdzekļus:
- valsts;
- pašvaldības;
- vecāki.
Šobrīd atbilstoši Izglītības likuma 17. panta 3. punkta 23. Apakšpunktam Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem.
Tāpēc ir skaidrs, ka pašvaldībai un skolām ir jānodrošina ne tikai mācību grāmatas, bet arī citi mācību līdzekļi un mācību literatūra, piemēram, uzdevumu krājumi, darba burtnīcas, metodiskie materiāli skolotājiem.
3. Vēlamies, lai pieejamie mācību līdzekļi ir kvalitatīvi, un vēlamies noskaidrot, kurš ir atbildīgs par esošās mācību literatūras kvalitāti.
Pašreiz ir izveidojusies situācija, ka daudzās mācību grāmatās un darba burtnīcās ir kļūdas. Ja par kļūdām ziņo Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), tad IZM iesaka vērsties pie attiecīgās izdevniecības. Savukārt izdevniecība atbild, ka mācību līdzekli ir apstiprinājusi IZM un nekas netiks labots.
Darba burtnīcas bieži tiek izdotas uz nekvalitatīva papīra, tās ir bezkrāsainas un satur sliktas kvalitātes zīmējumus.
4. Mēs atbalstām digitālo mācību līdzekļu ieviešanu, kurus varētu izmantot papildus drukātajām mācību grāmatām.
Piemēram, būtu labi, ja mācību grāmatas būtu pieejamas arī digitālā formātā, kuru var izmantot mājās, pildot mājas darbus. Tādējādi drukāto grāmatu varētu atstāt skolā, nenesot mājās, kas ievērojami atslogotu skolas somas.
Var tik veidoti specializēti digitālie mācību līdzekļi, kas tiek izmantoti mācību procesā, lai moderni, atraktīvi un interaktīvi ļautu skolēniem apgūt mācību vielu.
Saeimas komisijas sēdē IZM pārstāve informēja, ka līdz šā gada beigām tiks izveidots saraksts ar katram mācību priekšmetam nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, sākot no grāmatām un beidzot ar dažādām iekārtām un instrumentiem. Pēc tam tiks definēts, kas kuru daļu apmaksās — valsts, pašvaldības vai vecāki.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis apstiprināja, ka mācību grāmata kā mācību līdzeklis paliks. Šobrīd tiek veicināti dažādi projekti saistībā ar jaunu un modernu digitālo mācību līdzekļu izveidi. Pagaidām netiek plānots tas, ka nākotnē būs viens valsts apstiprināts mācību līdzeklis. Mācību līdzekļu tirgus paliks atvērts.
IZM pārstāve vairakkārt atkārtoja, ka līdz 2014. gadam tiks apstiprināti jauni standarti 1.–6. klasēm, kas ir paredzēts Reformu plānā. Tāpēc uz to laiku ir jābūt sagatavotiem jauniem mācību līdzekļiem. Standarti esot jāpārskata un jāmaina, jo tas pēdējo reizi ir darīts 2005. un 2006. gadā. 2014. gadā būs pagājuši jau 9 gadi kopš pēdējo standartu apstiprināšanas.
Izdevniecības minēja, ka viena no lielākajām problēmām dažos priekšmetos ir kvalitatīvu mācību literatūras autoru trūkums. Vienkārši neesot autoru, kas var uzrakstīt kvalitatīvu mācību literatūru.
Kristīne
Like this:
Patīk Notiek ielāde...