Rīgā, 21.01.2013
Vai Vecāki Latvijā ir beztiesiski?
Jau gadu desmitiem tiek pārkāptas ikviena Latvijas bērna tiesības uz bezmaksas izglītību, katru gadu no jauna liekot to vecākiem pirkt mācību materiālus/līdzekļus. Tādejādi, spēlējot uz vecāku emocijām, kas savu bērnu labā ir gatavi darīt jebko, pat atļaut pārkāpt to tiesības. Valstsvīri ikreiz aizbildinājās ar naudas trūkumu, neprecīzu definējumu, bet neko mainīt negrasījās. Mēs iebilstam!
Tagad, kad pēc Tiesībsarga aktivitātēm un iniciatīvas sakārtot esošo likumdošanu, IZM ir izstrādājusi projektu, nosakot precīzu definējumu, kas tad ir mācību materiāli un līdzekļi, tādejādi kaut mazliet tuvojoties bezmaksas izglītībai Latvijā, tiesību aktu grozījumi tiek atlikti, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Mēs iebilstam!
Pirmkārt, argumenti nepārliecina, jo gandrīz vienlaicīgi tika paziņots par Saeimas deputātu algu palielināšanu. Otrkārt, neviens pat nepainteresējās, vai vecākiem pietiek līdzekļu “bezmaksas” izglītības nodrošināšanai! Šajā kontekstā nedrīkst aizmirst vēl vienu tikpat svarīgu, ēnā atstātu problēmu — slavenās “brīvprātīgās” fonda naudas. Šie līdzekļi tiek izmantoti pat tik absurdiem mērķiem, kā tualetes papīra iegāde, izglītības iestādes remonts un tamlīdzīgi, jo izglītības iestādes apgalvo, ka pašvaldības piešķirtie līdzekļi saimniecības lietām ir nepietiekami. Bet Izglītības likuma 17. pantā ir nepārprotami definēts, ka Republikas pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai ir jāuztur tās padotībā esošās izglītības iestādes. Nesakārtotība vienā tiesību aktā tiek izmantota citā tiesību aktā paredzēto pienākumu neizpildei. Mēs iebilstam!
Par kādu gan 2014. gada budžetu mēs varam runāt, ja šādām summām pašvaldību budžetos vajadzēja būt paredzētām jau no 1998. gada. Saskaņā ar Izglītības likuma šo pašu 17. pantu par pašvaldību kompetenci izglītībā Republikas pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai jāpiedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem! Likums Saeimā pieņemts 1998. gada 29. oktobrī. Saskaņā ar šo likumu šiem līdzekļiem jau bija jābūt paredzētiem pašvaldību budžetā, piedāvātie likuma grozījumi ir tikai nodrošināmo mācību līdzekļu definīcijas precizējums, lai turpmāk izvairītos no nevajadzīgas interpretācijas.
Taču acīmredzot nepareiza likuma interpretācija ir ērta atruna, lai izvairītos no atbildības un pienākumiem, jautājumu risināšanu novirzot uz vairāk atbildīgo un beztiesisko (piespiedu kārtā) vecāku pleciem. Tiesību akta grozījumu pieņemšanas novilcināšana tikai pierāda nevēlēšanos uzņemties atbildību par taisnīgu likumu ievērošanu! Šķiet, ka šobrīd ir svarīgāk nodrošināt Saeimas deputātu algu palielināšanu! Mēs iebilstam!
Visbeidzot mēs iebilstam, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiek turpināta izdevniecību radošās pieejas izmantošana — kvalitatīvas mācību literatūras aizvietošana ar darba burtnīcām. Ir jāizvērtē darba burtnīcu lietderība katrā priekšmetā, un tās nedrīkst izmantot, lai mazinātu pašvaldību izmaksas mācību līdzekļu iegādē, to iepirkšanu noveļot uz vecāku maciņiem!
Mēs, vecāki, PIEPRASĀM ievērot Satversmē un tiesību aktos noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību mūsu bērniem, tāpēc PIEPRASĀM nenovilcināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” grozījumu pieņemšanu.
Biedrība “Vecāki par izglītību”
Pievienojam Tiesībsarga sagatavoto informāciju par likumdošanas prasībām bezmaksas izglītības nodrošināšanā. Īsi un koncentrēti!
Vecāki par izglītību 