Slieku uzbūve bērniem jāmāca viņiem interesantā veidā, nevis ieliekot grāmatā pirmo atrasto nekvalitatīvo bildi, kurā īsti nevar atšķirt, vai ir attēlota slieka, vai sarūsējusi nagla

Laikrakstā Diena 2. maijā tika publicēta intervija ar izdevniecības RAKA īpašnieku un vadītāju Romānu Alhimionoku. Biedrības atbilde ar laikraksta Diena redaktores labojumiem tika publicēta šodien, 30. maijā. Tad nu savā emuārā publicējam raksta sākotnējo versiju.

Viennozīmīgi, no nepārdomātiem paziņojumiem cieš tikai un vienīgi mūsu bērni! Izlasot interviju, nebija patīkami dzirdēt izdevniecības īpašnieka nepārdomātos izteikumus, kā arī to, kā klaji ņirgājas par vecākiem. Tālāk biedrība Vecāki par izglītību sniedz savas atbildes uz Alhimionoka kunga nepārdomātajiem komentāriem.

Pirmkārt, nav oficiālu paziņojumu saistībā ar to, ka būtu plānots pilnībā atteikties no mācību grāmatām papīra formātā. Digitālie mācību līdzekļi būtu izstrādājami tikai skolotāju un skolēnu atbalstam mācībās papildus jau esošajām mācību grāmatām, lai dažādotu mācību vielu apgūšanu, padarītu to saistošāku bērniem. Tas būtu tikai normāli šajā digitālajā gadsimtā. Pēc E-klases konferences “E-klase 2013” tika gūti pierādījumi tam, ka arī paši skolotāji ir gatavi jaunajām tehnoloģijām. Turklāt Latvija šajā jomā ievērojami atpaliek no citām attīstītajām Eiropas valstīm.

Otrkārt, bērniem joprojām interesē slieku un augu uzbūve! Tikai tā ir jāmāca viņiem interesantā veidā, nevis ieliekot grāmatā pirmo atrasto nekvalitatīvo bildi, kurā īsti nevar atšķirt, vai ir attēlota slieka, vai sarūsējusi nagla. Daba un dabas uzbūve visefektīvāk ir apgūstama tieši pašā dabā, realitātē, nevis pēc aprakstiem un bildēm grāmatās. Šeit lieliski noderētu iepriekšminētie digitālie mācību līdzekļi, piemēram, video ar vizuālu sliekas uzbūves skaidrojumu vai ģeogrāfijas videomateriāls par ūdenstilpnēm, kas bērniem pašlaik jāapgūst, izmantojot kartes.

Treškārt, mācību priekšmetu standartus izstrādā VISC (Valsts izglītības satura centrs), kura darbību regulē un uzrauga IZM (Izglītības un zinātnes ministrija), tādēļ ir tikai loģiski, ka mācību materiālus apstiprina IZM. Kādam taču šis process ir jāuzrauga, citādāk grāmatas būs neatbilstošas izglītības standartiem un tiks apdraudēta to kvalitāte. Jau tagad, kad izdošanas process tiek pilnībā uzraudzīts, ir pietiekami daudz kļūdu, kuras katru gadu tiek norādītas, taču vēl joprojām nav izlabotas. Jāpiebilst, ka mācību grāmatu kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc pārdošanas rādītājiem.

Ceturtkārt, atbildi uz jautājumu par to, kādēļ tiešām labi autori nesadarbojas ar izdevniecībām, Alhimionoka kungs sniedza pats — neadekvātais atalgojums! Nekvalitatīviem attēliem un bildēm nevar būt attaisnojums tas, ka ir sarežģījumi ar autortiesībām, ka attēli ir jāpērk utt. Ir daudz labu fotogrāfu, kam fotografēšana ir tikai hobijs, kādēļ netiek uzrunāti šie fotogrāfi?

Piektkārt, nav pieņemams publisks vecāku apvainojums par “desām un alu”. 5–6 lati ir tikai par grāmatām vienam pusgadam. Un tā ir tikai “oficiālā” summa. Vai Alhimionoka kungs un “augstāk stāvošas personas” ir painteresējušās, cik izmaksā viena bērna skološana? Pirms aizskarošu izteikumu publicēšanas, izdevējam būtu jāiedziļinās skartajā problēmā un jāiegūst pareizā informācija. Papildus grāmatām skolai ir nepieciešami papildu līdzekļi (zīmuļi un pildspalvas, sporta tērps), ēdināšana utt. Taču pēc tam sākas interesantākais: fonda nauda — A4 papīram skolotājiem kopēšanai, datoriem, printeriem, žalūzijām, galdiem, krēsliem un to remontam, bērnu dārza grupiņas/skolas klases remonta materiālu iepirkšanai, tualetes papīram, saimniecības precēm, ekskursijām (kuras, starp citu, arī skaitās mācību ekskursijas, un būtu jāapmaksā pašvaldībām, bet, kad pašvaldībām to sāka atgādināt, katra nu izlocījās kā māk, pat liekot bērniem braukt ekskursijās sestdienās). Turklāt šo grupiņu/klašu remonts ir jāveic pašiem vecākiem, vasarā, sava atvaļinājuma laikā! Vai tiešām vēl var būt iebildumi no deputātu, izdevēju u.c. personu puses saistībā ar to, ka vecāki nepamatoti pieprasa to, kas ir ierakstīts Satversmē un normatīvajos aktos*? Kur nonāk mūsu nodokļi, pēc to ieskaitīšanas budžetā? Kādēļ mums jāpērk viss iepriekš minētais, ja ir skaidri ierakstīts, ka pašvaldības uztur savā pakļautībā esošās izglītības iestādes? Ja nauda tomēr nonāk līdz pašvaldībām, kur tā “iestrēgst”, jo nenonāk līdz izglītības iestādēm.

Vēlreiz vēlētos uzsvērt, izcelt, ierāmēt utt. mēs neprasām, lai bērniem skolā uz galda noliktu pilnīgi visu, zīmuļus, pildspalvas utml. Neviens no vecākiem to nekad nav atteicies iegādāties. Vēlamies saņemt tikai to, kas ierakstīts Satversmē un normatīvajos aktos — to, uz ko mums ir tiesības jau kopš Latvijas neatkarības iegūšanas dienas! Ir skumji, ka mēs ikdienas tāpat kā Donkihots cīnāmies ar vējdzirnavām — nepārtraukti skaidrojam acīmredzamo, lūdzam ievērot mūsu un mūsu bērnu tiesības.

* Satversmes 112. pants nosaka, ka Latvijā “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Izglītības likuma 12. panta 1. punktā jau kopš tā spēkā stāšanās dienas, t.i., 1998. gada 17. novembra, ir ierakstīts “Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”! Ministru kabineta noteikumos Nr. 97 arī ir skaidri ierakstīts, ka mācību materiālus iegādājas pašvaldības. Nodokļus vecāki maksā, tātad nav nekāda pamatojuma teikt, ka likumā paredzēto tiesību īstenošanai nav līdzekļu.

 

Agnese Ruska

Kurš atbild par vardarbību skolā? Triju trīs bērnu mammu viedoklis

Šodien mani aizkaitināja virsraksts laikrakstā “Pedagogi: vardarbība skolās ir arī vecāku atbildība”

Skaidrs, ka bērna audzināšana ir vecāku atbildība. Par to pat nav vērts debatēt. Vecāki ir atbildīgi par bērnu, viņa labsajūtu, veselību, izglītību. Bet.

Pirmkārt, dzīvojot tiesiskā valstī un ievērojot tās likumus, man ir paļāvība, ka arī citi ievēros likumus. Un, ja kāds likumus neievēros, valsts iestādes attiecīgi rīkosies. Tas pats arī attiecas uz manu bērnu. Aizsūtot bērnu uz skolu, es pieņemu, ka viņš būs drošībā, kā to nosaka likumi, un par drošību atbild skolas direktors.  Manam bērnam nav jācieš, ja kāda cita bērna vecāki nepilda savus pienākumus.

Ir absurdi iedomāties, ka man kā vecākam jāgarantē sava bērna drošība skolā, piespiežot citus bērnus ievērot noteikumus. Kā? Kādas ir manas iespējas? Iet bērnam līdzi uz skolu un sēdēt ar viņu solā? Sagaidīt  agresoru aiz stūra un piedraudēt (un, ja mani pieķers?). Zvanīt otra bērna vecākiem (šantāža)? Apmācīt manu bērnu kaujas mākslā un iedot līdzi gāzes pistoli?

Jaunjelgavas gadījumā mēs jau redzējām, kas notiek, ja vecāki, zaudējot ticību atbildīgajām iestādēm, pašrocīgi sāk risināt skolas vai pašvaldības līmeņa problēmas. Aizdomās turētā bērna māte sāka pati izmeklēt (un nebrīnos – pāridārītāju esot bijuši trīs, bet publiski zināms – publiski nosodīts – tikai viens). Satraukumā par atbildīgo iestāžu nevērību, sociālajos forumus sākās stihiska palīdzība cietušajiem. Esmu lepna par saviem līdzcilvēkiem, tomēr – arī palīdzībai jābūt profesionālai. Nevar cietušo mammu raut uz visām pusēm, publicēt telefonu, lai katrs līdzjutējs piezvana, stihiski pārskaitīt kontā naudu (sociāls risks), raut uz vienu vai otru slimnīcu. Lai gan – iekvienam, kas iesaistījās, bija vislabākie nodomi.

Otrkārt, mans bērns nav statiska vienība, bet kustošs objekts ar neaprēķināmu trajektoriju. Manā klātbūtnē ir mana atbildība novērst mana bērna muļķības un brīdināt par briesmām. Man nav nedz bērnam piestiprinātas videokameras, nedz tālvadības pults, lai vadītu sava bērna uzvedību skolā. Nav arī treniņa iespējas, jo reti kurās mājās  ir divdesmit vai trīsdesmit vienaudžu klātesamība, kur bērnu apmācīt uzvedībai klasē (ironizēju). Tāpēc ir noteikumi, līdz kuram vecumam es bērnus nedrīkstu atstāt nepieskatītus, un noteikumi bērnu izglītības un sporta iestādēm:  jo  lielāks bērnu bars, jo lielāka iespēja neprognozējamai “Brauna kustībai” nevēlamā virzienā. Neviens likums man neļauj atstāt četrgadīgo vienu pašu ar pamatojumu, ka es viņu esmu gana labi audzinājusi. Ja pie manis viesojas manu bērna draugi, es pieskatu arī viņus. Tāpēc es sagaidu, ka pedagogi pieskatīs manu bērnu, apturēs no muļķībām, mācīs civilizētus konflikta risināšanas paņēmienus un informēs mani par problēmām, kad bērns atsakās ievērot pedagoga norādījumus, vai arī pamanās savārīt nopietnas ziepes.

Savukārt es esmu gatava strādāt ar bērnu mājās, ierasties uz pārrunām skolā, ja nepieciešams, meklēt speciālistu palīdzību. Jā, pāris reizes esmu bijusi uz pārrunām skolā par sava bērnu uzvedību, un ļoti novērtēju skolas rīcību, informējot mani. Un vislabāk, ja to var izdarīt sadarbojoties, un pedagogs vēl piemiedz mammai ar aci  ”viss kārtībā, izskatās, mācību viņš ir saņēmis!”

Tātad – jā, es atbildu par savu bērnu. Nē, es neatbildu par citu bērnu uzvedību. Tieši tāpat, kā citās jomās, saskaņā ar tiesisko paļāvību es sagaidu, ka valsts atbildīgās iestādes rīkosies, lai tie, kas neievēro likumus un apdraud manu bērnu, tomēr tos ievērotu. Arī tad, ja tie ir citu bērnu vecāki.

Vakardienas Saeimas Izglītības komisijas sēdē, kas bija veltīta vardarbības novēršanai skolā, Tiesībsarga pārstāve Laila Grāvere informēja, ka problēmas nav tiesiskajā regulējumā, bet tā izpildē. Ir pietiekoši daudz iespēju, kā ietekmēt bērnu un viņa vecākus, bet šīs iespējas reti tiek izmantotas. To atzina arī  skolotāju arodbiedrības LIZDAs pārstāve Modra Jansone, piebilstot, ka skolotāji reti izmanto savas tiesības vērsties pret neapzinīgiem vecākiem un nākotnē LIZDA varētu padagogus par šo jautājumu izglītot.

Varbūt tomēr šo to likumos vajadzētu pamainīt, jo atbilstoši policistu galvas Velša kungam teiktajam, likums nepieprasa, ka šajā gadījumā inspektoram bija jāieradas skolā, vai arī veikt izmeklēšanu steidzamības kārtā, tāpēc arī mēnesi pēc notikuma nedz vainīgie, nedz liecinieki nav noklaušināti.

Es negribētu piekrist Lindas Danielas secinājumam “Tāpēc gribētu arī aicināt pašlaik nemeklēt vainīgos, bet meklēt risinājumus.”. Mēs neatradīsim labus risinājumus, kamēr nesapratīsim, kas īsti nenostrādāja – kurās vietās ir vājie punkti, kur nepieciešams stiprinājums, kur nepieciešams lielāks atbalsts. Tāpēc atbalstu deputātes Dainas Kazākas rosināto rūpīgu situācijas analīzi, kur visas iesaistītās institūcijas novērtētu notikušo no sava skatu punkta, un kopīgi meklētu risinājumus vājajiem punktiem. IKVD un Tiesībsarga ierosinātās pārbaudes lietas palīdzēs situācijas objektīvā analīzē.

Otrkārt, prasot amatpersonām uzņemties atbildību, mēs nenostājamies pret skolu. Šajā gadījumā likme ir ļoti augsta – tā ir bērna fiziskā un psihiskā veselība. Ikvienā skolā var notikt gan kautiņš, gan arī kāds negadījums, un jāvērtē, kas ir darīts tā novēršanai un kas darīts pēc tam, sniedzot palīdzību cietušajiem un audzinot pārkāpējus. Piekrītu Druvietes kundzes teiktajam par Jaunjelgavas gadījumu – kamēr pilnīgs izvērtējums nav veikts, nesteigsimies ar nosodījumiem un attaisnojumiem.

Viennozīmīgi, mums ir jāturpina diskusijas par šo jautājumu sabiedrībā, jo izpratne par vardarbību un tās cēloņiem ir atšķirīga. Raivis Dzintars kā vienu no cēloņiem vardarbībai skolās šodien minēja vardarbīgas filmas un spēles. Bet kā ar ieroču paraugdemonstrējumiem bērnudārzā? Tāpat arī policijas galva nesaskata problēmu, ka lietas risināšana nenotiek tik ātri, kā vecāki vēlētos. Bet – bērniem ir īsa atmiņa. Jo ātrāk viņu pieķer, jo ātrāk pārrunā, jo ātrāk viņam nosaka disciplinējošus pasākumus – jo iedarbīgāk. Vēl jo vairāk, ja bērnam ir bēdas un pārdzīvojumi – palīdzība nepieciešama nekavējoties (cietušajam puisītim vēl mēnesi pēc notikušā neviens nesniedza psiholoģisko atbalstu).

Saruna Saeimas izglītības komisijā iezīmēja vēl vienu svarīgu lietu: atbildīgo iestāžu kapacitāte. Tas ir, psihologu un sociālo pedagogu trūkums skolās, kā arī – niecīgais inspektoru skaists Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (padsmit uz visu valsti) un Izglītības kvalitātes valsts dienestā (tikpat). Tas ir ļoti mazs skaits un tāpēc arī varam nebrīnīties, ka normatīvie akti ir, bet nestrādā. Jo ikviens likums labi strādā tikai tad, ja ir resursi, kā arī kāds, kas šad un tad pārbauda to izpildi, negaidot ugunsgrēku. Tieši tāpat, kā ar Ceļu satiksmes noteikumiem – kamēr neviens neķer pārkāpējus, krietns skaits pilsoņu ignorē ātruma ierobežojumus. Un galu galā arī pārējie spiesti pārkāpt ātruma ierobežojumus, lai iekļautos kopējā plūsmā.

 Jana, trīs bērnu mamma

Mums kā vecākiem ir tiesības un pienākums audzināt savus bērnus. Taču mums nav nekādu iespēju iespaidot ne to, kā to dara citi vecāki, ne to, kādus lēmumus pieņem un kā rīkojas skolotāji un citi skolas darbinieki. Mums kā vecākiem jāpaļaujas, ka skolotāju un citu skolas darbinieku pieņemtie lēmumi un rīcība būs tiesiska un taisnīga, ka bērni netiks upurēti iedomāta skolas prestiža dēļ, izliekoties, ka vardarbība skolā nepastāv. Lai kā negribētos to atzīt, vardarbība ir praktiski katrā skolā. Taču, kā apliecina gan Zviedrijas, gan Somijas skolu pieredze, visefektīvāk to var mazināt tieši ar skolotāju un citu skolas darbinieku tiesisku rīcību, aizstāvot un palīdzot cietušajam un nodrošinot darbu gan ar agresoru, gan pārējiem, it kā tikai turpat skolā bijušajiem bērniem. Tas darbojas ļoti efektīvi un ātri, ja vien skola ir patiesi ieinteresēta bērnu labklājībā.

 Gundega, trīs bērnu mamma

Pieaugušo sabiedrība ir atbildīga par to, ko un kā izaudzinās. Jaunjelgavas (un vispār ikviens) agresijas gadījums parāda ka mēs (pieaugušie) kaut ko daram ne tā. Un kas interesantākais- cenšamies nogrūst to audzināšanas brāķi viens otram: vecāks → skolai, skola → sociālajam pedagogam, sociālais pedagogs → policijai, policija  → bāriņtiesai. Katrs pieaugušais plāta rokas un vicina normatīvus- “ē, te es neesmu ierakstīts, tas nav pie manis“ un meklē vainīgos- multfilmas, datorspēles un visus citus. Bet ne sevi -pirmajā instancē. Un nonāk pie visvieglākā – brāķi ielikt karcerī ar uzraugu (atsevišķa telpa ar pārlaimīgu pedagogu) vai sūtīt mājās (mājmācība). Bērns NEVIENU neinteresē vispār.

Ja mēs, pieaugušie, nevaram savā starpā vienoties un kratamies nost no atbildības, ierosinu līdz nākamā mācību gada sākumam izstrādāt vienotu sadarbības  līgumu, kuru parakstīs ar skolu IKVIENS Latvijas skolnieka vecāks. Šaja līgumā jābūt noteiktām gan vecāka tiesībām, pienākumiem un rīcībai, gan skolas tiesībām, pienākumiem un rīcībai.

 Silvija, trīs bērnu mamma 

Kas notiek tālāk Jaunjelgavas lietā. Vai kaut ko mācīsimies?

Notikumu hronika

22.04.2013  Jaunjelgavas skolā nežēlīgi tika piekauts pirmklasnieks. Direktore cietušo nogādāja pie ģimenes ārsta, tālāk nogādājot slimnīcā. Informēts policijas inspektors, bet tas tajā dienā skolā nevarējis ierasties. Cietušais puisēns mēnesi bija mājās, un viņam netika sniegts psiholoģiskais atbalsts.

10.05.2013 Jaunjelgavas skola griezusies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā

16. un 20. maijā raidījums BezTabu ziņoja par iestāžu bezdarbību palīdzības sniegšanā cietušajiem

23.05.2013 Izpalīdzīgi vecāki no foruma http://www.calis.lv nogādā bērnu BKUS. 24.05.2013 bērns tiek izrakstīts, un kopā ar mammu un mazo brālīti dodas uz Krīzes centru, kur ģimenei sniegs psiholoģisko atbalstu pēc pārdzīvotā

24.05.2013. Jaunjelgavas vidusskola saņēmusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rājienu par novēloto rīcību.

24.05.2013. Tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu un griežas prokuratūrā. Tiesībsargs par šo soli informē arī mūs, atbildot uz mūsu vēstuli.

24.05.2013. Mēnesi pēc vardarbības gadījuma Jaunjelgavā skolēnam, kuru vaino pirmās klases bērna piekaušanā, noteikta mājmācība. Kas notiks ar pārējiem incidentā iesaistītajiem bērniem (tādu bija vairāki)?

27.05.2013 IKVD sācis administratīvo pārkāpumu lietvedību pret direktori par pienākumu nepildīšanu un izglītojamo tiesību uz drošu vidi pārkāpšanu. Pārmaiņas – iepriekš pēc pirmajiem paziņojumiem, balstoties uz pirmo informāciju IKVD pārkāpumus direktores darbā nemanīja

27.05.2013 Valsts policijas preses konference.  Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs: iesniegumu skaits policijā par vardarbību skolās pēdējos gados ir salīdzinoši nemainīgs – 2011.gadā bija mazliet vairāk nekā 6000 iesniegumi, 2012 – 5882 iesniegumi.

28.05.2013 Preses konference LM. IKVD vadītājas Initas Juhņēvičas secinājumi par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem skolā gana skarbi.

28.05.2013. Jaunjelgavas dome gatava no vidusskolas izslēgt skolēnu, kurš tiek vainots zēna nežēlīgā piekaušanā. IKVD atzīst, ka šāda rīcība ir nelikumīga.

30.05.2013. Saeimā notiek Izglītības komisijas sēde par vardarbības novēršanu skolās. Risinājums un turpmākie soļi netika pieņemti, tāpēc ceram, ka arī Saeimas izglītības komisijas turpinās strādāt pie šī jautājuma!

3.06.2013. Tiesībsargs informē Jaunjelgavas Domi, ka skolēna izslēgšana no skolas ir prettiesiska.

7.06.2013. Ar Ziedot.lv atbalstu izveidots ziedojumu konts cietušā zēna atbalstam – zēnam un viņa ģimenei būs nepieciešama ilgstoša psiholoģiska palīdzība, lai atgūtos pēc traumas, bet valsts noteiktais minumums drīz būs izsmelts. Ļoti ātri tiek saziedoti nepieciešamie līdzekļi, tāpēc konts jau ir slēgts.

12.06.2013. Veselības ministrija, atbildot uz mūsu vēstuli (VM atbilde), informē, ka lūgusi Veselības inspekcijai izvērtēt minētajā incidentā iesaistīto ārstniecības personu rīcību, lai, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, aktualizētu šo jautājumu ģimenes ārstu vidū, sadarbojoties ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Paldies!  Gaidīsim pārbaudes rezultātus!

14.06.2013. IKVD Jaunjelgavas vidusskolas direktorei uzliek naudas sodu 

21.06.2013. Arī Labklājības ministrija, atbildot uz mūsu vēstuli, izsmeļoši informē par plānotajiem un jau veiktajiem pasākumiem (LM atbilde):

1. Ministru Prezidents uzdevis Izglītības un zinātnes ministriju kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attītības ministriju, kā arī Iekšlietu ministriju izvērtēt nepieciešamību veidot starpinstitucionālo darba grupu regulējuma pilnveidošanai par vardarbības mazināšanu skolās, piesaistot profesionālās un sabiedriskās organizācijas.

2. Pārbaudot Jaunjelgavas domes un vidussskolas un domes rīcību, konstatētas vairākas nepilnības skolas rīcībā, novēloti iesaistot citas institūcijas. Neskatoties uz to, ka problēmas skolā bijušas jau no 2010. gada, pašvaldībā nav izveidota neviena sociālās korekcijas programma. Atbildot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vēstuli, skola informē par uzlabojumiem, kā arī Jaunjelgavas dome plāno veidot Bērnu un jauniešu lietu komisiju. 

3. Nākotnē plānots palielināt finansējumu preventatīvām darbībām. Labklājības ministrija ir rosinājusi Izglītības un zinātnes ministriju pārņemt LU īstenoto ESF projekta Atbalsts ietvaros tapušo programmu.

4. Saeima virza likumprojektu par izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā, prasot pedagogiem un mācību iestāžu vadītājiem labākas zināšanas, kā rīkoties vardarbības gadījumā.

27.06.2013 Esam saņēmuši atbildi no Iekšlietu ministrijas (IeM atbilde). Arī rosināta pārbaude. Gaidīsim rezultātus!

28.06.2013. Tiesībsargs mūs informē par savas pārbaudes rezultātiem Jaunjelgavas lietā. Atzinums pārbaudes lietā ir ļoti informatīvs, iesakām iepazīties ar to skolu vadītājiem! Izrādās, neviens mediķis, kas sniedza palīdzību cietušajam, nav tālāk informējis atbildīgās iestādes par vardarbības gadījumu Jaunjelgavas skolā – tāpēc ļoti gaidām Veselības ministrijas uzsāktās pārbaudes rezultātus!

4.07.2013. Policija izvērtējusi notikušo, diviem iesaistītajiem zēniem prasa piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

09.07.2013. Beidzot esam saņēmuši arī atbildi no Izglītības un zinātnes ministrijas  uz mūsu 23. maija vēstuli. Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM uzdevumā informē (IKVD par Jaunjelgavu) par notikušo pārbaudi, kas norāda uz nepilnībām Jaunjelgavas vidusskolā un uzlikto sodu direktorei.

6.08.2013. Esam saņēmuši atbildi no Veselības ministrijas par ierosināto pārbaudi. (VM atbilde par pārbaudes rezultātu). Visi iesaistītie mediķi rīkojušies atbilstoši Ārstniecības likuma lprasībām un informējuši policiju par bērnu, kurš cietis no vardarbības. Pārmetums skolai, ka nav bijusi izstrādāta kārtība, kā rīkoties pirmās medicīniskas palīdzības sniegšanas gadījumā.

7.08.2013. “Bez tabu” sižetā Jaunjelgavas novada domes priekšēdētājs Libeka kungs atklāj patiesos vainīgos: žurnālistus, jo “nekas tur nebija … puikas sakāvušies, iedunkājuši vienu pirmklasnieku, nu“. Iespējams, tieši tāda novada galvas nostāja ir iemesls, kāpēc  gan skola, gan pašvaldības dienesti nesteidzās nedz ar atbalstu cietušā ģimenei, nedz ar negadījuma izmeklēšanu un vainīgo disciplinēšanu pat pēc publiskās ažiotāžas ap notikumu. Jāatgādina, ka bērnu gadījumā svarīgākais nav soda bardzība, bet gan vainīgo un liecinieku apziņa, ka sliktie darbi tūlīt tiek pamanīti un morāli nosodīti, un cietušo apziņa par taisnīguma pastāvēšanu. Libeka kungs arī atklāj, ka “prasīt padomu valsts institūcijām … šajā situācijā pieradīja, ka pilnīgi nevajadzīgi … no tām mēs saņēmām tikai pārmetumus … administratīvos sodus. Viņi nespēj mums sniegt padomus, tāpēc risina šādā veidā“.  Esam ļoti pateicīgi advokātiem, kas brīvprātīgi uzņēmušies cietušā aizstāvību.

8.08.2013 Izglītības un zinātnes ministrija rīko diskusiju par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs – par tiesiskā regulējuma efektivitāti, nepieciešamiem labojumiem, institūciju sadarbību un priekšlikumiem vardarbībā cietušo personu aizsardzībai un atbalstam. Libeka kungs turpina paust savas atklāsmes par notikušā maznozīmību.

27.08.2013. Gan Vecumnieku, gan Jaunjelgavas pašvaldības nevar piemērot diviem vainīgajiem bērniem sodus, jo lietās iestājies noilgums. Soda tikai vecākus, bet viena vainīgā bērna māte apstrīd lēmumu, jo uzskata, ka lieta nav pietiekami labi izmeklēta.

28.08.2013 LTV1 Panorāma ziņo par attīstību Jaunjelgavā. Skumji. Cietušā bērna māte, nebūdama pārliecināta par sava bērna drošību, maina bērnam skolu. Ir labi dzirdēt, ka Jaunjelgavas vidusskola ievieš jaunus pasākumus lielākai bērnu drošībai, bet, acīmredzami, cietušā bērna ģimenes sajūtas (tiesības uz drošību, pāridarītāju nožēlu, taisnīgumu) ir tikušas ignorētas un nepieciešamais sabiedrības atbalsts trūcis. Citi vecāki baidās sniegt komentārus publiski (visi viens otru pazīstot). Vai tiešām likuma burtu līkločos ir pazuduši bērni (gan vainīgie, gan cietušais) un neviens atbildīgais darbinieks nejūtas īsti atbildīgs par Jaunjelgavas vecāku bezspēcības apziņu par bērnu drošību?

26.11.2013 Bauskas rajona tiesa atceļ Jaunjelgavas pirmklasnieka piekaušanā vainotā zēna mātei piespriesto naudas sodu. Šis lēmums un policijas ilgā izmeklēšana rada pārdomas, vai tiešām mums ar likumiem viss kārtībā?

Jaunjelgava. Kamēr citi vēl domā kaut ko izmeklēt, Druvietes kundze nojauš īsto atbildi

Apsveicam ar ātrumu. Kamēr mēs, vecāki, sacerējām vēstuli Tiesībsargam, Iekšlietu, Izglītības &zinātnes, Labklājības un Veselības ministrijām, lūdzot veikt situācijas izvērtējumu un atbildīgo amatpersonu rīcības analīzi, Ina Druviete jau paspējusi to izdarīt un atbilde rokā: visas pazīmes liecinot, ka skolas direktore visu darījusi pareizi, slinkojušas vien policija un bērnu tiesībsargājošās iestādes. Tas, ka direktore pārstāv Vienotību pašvaldību vēlēšanās, droši vien ir tikai sakritība.

Interesanti, kāpēc netika vainots arī pasts, kā rezultātā skolas iesniegums ceļoja gandrīz trīs nedēļas pēc notikuma (22. aprīlī), līdz nonāca Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (saņemts 10. maijā).

Publicējam Vienotības biedru atbildes Agitai, kas nebija vienaldzīga pret situāciju Jaunjelgavā, un lūdza sniegt komentārus par notiekošo. Paldies Agitai par pilsonisko drosmi padalīties ar atbildēm!

Sarakste ar Inu Druvieti [Vienotibas valde] lūdzu komentējiet deputāta kandidātes L.Mīlīga rīcību.

Gunta Lībeka atbilde uz Agitas jautājumu Fwd: lūdzu komentējiet deputāta kandidātes L.Mīlīga rīcību un Agitas komentārs par Gunta Lībeka atbildi  Agitas atbilde 

Jana Simanovska

P.S. Mēs tomēr ļoti ceram, ka priekšvēlēšanu jezga nebūs svarīgāka par bērnu interesēm! Mēs vēlamies pasargāt mūsu bērnus, un paļaujamies uz godīgu un profesionālu situācijas izvērtējumu.

P.P.S. Vēl interesantāk. VBTAI ir pretējās domās par skolas darbību, un nosūtīs aizrādījumu skolai. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir kritiska.

Mūsu vēstule par Jaunjelgavas skolā notikušo vardarbību

Tiesībsargam

Iekšlietu ministrijai

Izglītības un zinātnes ministrijai

Labklājības ministrijai

Veselības ministrijai

Rīga, 2013. gada 23. maijs

Labdien, cienītie kungi un godātās dāmas!

Vēršamies pie jums satraukumā par Jaunjelgavas skolā notikušo vardarbību.

Lai gan šis notikums ir īpaši nežēlīgs savā būtībā, tomēr mums, vecākiem, ir ziņas par līdzīgiem gadījumiem citās skolās un atbildīgo dienestu bezspēcību vardarbības novēršanā. Mūs satrauc gan cietušā puisēna, gan arī citu bērnu drošība un valsts iestāžu bezspēcība agresīvas uzvedības novēršanā.

Ar savu iesniegumu vēlamies, pirmkārt, uzzināt, vai šobrīd tiek darīts viss nepieciešamais cietušā bērna interesēs, kā arī, otrkārt, ierosināt vispusīgu starpesoru situācijas analīzi, kas:

•       izvērtētu notikumu secību un atbildīgo amatpersonu rīcību atbilstoši likumdošanas prasībām un bērna interesēm,
•       izvērtētu, kuros gadījumos atbildīgās personas ir izturējušās nolaidīgi pret saviem pienākumiem, un kādas ir tiesiskās sekas šādai bezatbildībai,
•       izvērtētu, kādi labojumi nepieciešami normatīvajos aktos šādu situāciju novēršanai,
•       izstrādātu rekomendācijas līdzīgu situāciju risināšanai  (atsevišķi – skolām, vecākiem, sabiedrībai, medijiem) un plaši publicētu.

Šobrīd par notiekošo varam spriest tikai pēc sižetiem “BezTabu” un komentāriem sociālajos tīklos, tāpēc vēlamies vērst īpašu uzmanību izskanējušās informācijas pārbaudei:

• Kāpēc policija ir novilcinājusi lietu, pat mēnesi pēc notikušā nekas nav darīts? Vai situācijas nopietnība neprasīja, lai amatpersonām, kas ir atvaļinājumā, nebūtu aizvietotāji?
• Kāpēc cietušajam  neizsauca Neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet meklēja ģimenes ārstu? Vai izsauktais ārsts, atbilstoši saviem pienākumiem, ziņoja atbildīgajām iestādēm par vardarbību? Vai bērnam tika veikta medicīniskā ekspertīze, un, ja nē – kurš bija atbildīgs par tās ierosināšanu? Vai te nav redzamas pazīmes vēlmei noklusēt nodarījuma faktu?
•       Kurš bija atbildīgs ziņot sociālajiem dienestiem, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību ģimenei? Kāpēc tas nenotika? Vai tas, ka bērns atrodas mājās, ir attaisnojums psiholoģiskās palīdzības nesniegšanai?
•       Atbilstoši VBTAI teiktajam, šādi gadījumi skolā bijuši vairāki. Kādus preventīvus pasākumus skola ir veikusi?
•       Jau pēc “BezTabu” sižeta aizdomās turamais zēns esot uzbrucis pirmklasniekiem, kuru vecāki ziņojuši par notikušo žurnālistiem. Vai tas tā tiešām noticis? Ja aizdomās turamais mācās atsevišķā telpā ar pedagogu, kāpēc viņam bija iespēja atkārtoti uzbrukt pirmklasniekiem?
•       Kāpēc mēneša laikā pēc notikuma sociālie dienesti nav sazinājušies ar aizdomās turamā ģimeni, lai noskaidrotu, kāpēc bērnam ir tāda netipiski agresīva uzvedība un vai viņš pats necieš no vardarbības ģimenē?
•       Vai tiem bērniem, kas bija aculiecinieki vardarbībai, tika sniegta psihologa palīdzība (pirms “BezTabu” sižeta)?
•       Lūdzam pārbaudīt informāciju, vai cietušā mātei pašvaldības iestāžu darbinieki ir aizrādījuši vai draudējuši par neslavas celšanu Jaunjelgavai.
•       Kādi būtu ieteikumi mēdijiem šādu situāciju atspoguļošanai? Lai gan esam ļoti pateicīgi “BezTabu” žurnālistiem par notikušā atklāšanu, vai tik plaša cietušās ģimenes publicitāte ir vēlama? Kā labāk rīkoties medijiem tādās situācijās, kad acīmredzami tiek pārkāptas bērna tiesības, bet atbildīgās iestādes izrāda kūtrumu?

Tā kā notikušais ir saviļņojis un satraucis sabiedrību, radot stihisku palīdzības sniegšanu un neuzticību sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, uzskatām, ka ļoti nepieciešams sasaukt steidzamu preses konferenci, kur atbildīgie dienesti informētu par notiekošo un uzņemtos atbildību par tālāku rīcību, sniedzot nepieciešamo palīdzību iesaistītajiem.

Biedrība “Vecāki par izglītību”

 Domnīca „Bērniem draudzīgs”

 P.S. Oriģināli tiek parakstīti un nosūtīti arī  pa parasto pastu

Kādu skolu vēlamies saviem bērniem?

Mēs daudz esam fantazējuši un runājuši, kāda tad ir tā skola, kādā mēs gribam redzēt savus bērnus.

Mūsu vīzijas un mērķi lielā mērā sakrīt ar to, ko UNESCO vēlas redzēt izglītībā Latvijā. Arī IZM uzburtās konceptuālās vīzijas rāda izglītības sistēmu kā palīgu un atbalstu augošā cilvēka pilnvērtīgai pašrealizācijai. Tiktāl viss ir skaisti. Bet tās ir gaisīgas nākotnes vīzijas, kam līdz realizācijai vēl jānokļūst. Mēs dzīvojam šodien un redzam skolu šeit un tagad. Kas tad ir tas, ko mēs esam pamanījuši šodienas skolā, kas tai liedz būt par vislabāko skolu jau tagad.

Vide. Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni augtu stipri un veseli. Tātad, viņiem skolā nepieciešama droša un veselībai draudzīga vide, kur viņiem ne tikai stāsta par veselīgas pārtikas, sporta nozīmi un apreibinošo vielu kaitīgumu, bet kur skolas ēdnīcā un kafejnīcā ir pieejama tikai veselīga pārtika, skola aktīvi darbojas, lai izskaustu vardarbību un mobingu, bērniem ir pieejamas jēgpilnas interešu nodarbes ārpus stundām, skola ir neiecietīga pret apreibinošo vielu lietošanu, skolēniem ir aktīvas sportiskas nodarbības (sporta spēles, ārstnieciskā vingrošana visiem (atbilstoši Valsts sporta medicīnas centra apkopotajiem datiem, tikai 3% viņu klientiem – bērniem ir stāja bez defektiem), dejošana, aktivitātes svaigā gaisā). Skolai nevis jāmāca veselības mācība, bet visiem tajā jādzīvo veselīgi gan fiziski, gan emocionāli.

Tehnoloģijas. Kā Latvijā novērojusi Ghislaine Boddington, tad gandrīz  visi skolotāji lieto Skype, bet tikai mājās. Tātad, viņi ir gatavi lietot tehnoloģijas. Bet bērni ar tehnoloģijām  jau ir piedzimuši. Tām tikai jākļūst pieejamām visiem un visās skolās. Ir dīvaini, ka 21. gadsimtā, kad pastāv tālmācības iestādes, kādā skolā mācības nenotiek vispār, jo ir sals, sniegs vai plūdi… Tāpat joprojām ir izstumti bērni ar īpašām vajadzībām, kuras  varētu kompensēt, izmantojot IKT jau tagad.  Tehnoloģijas paver jaunas metodes – iespējas personalizēt apmācību procesu katram bērnam.

Metodes. Atšķirīgas un atraktīvas metodes katra mācību priekšmeta pasniegšanā, lai izmantotu visas maņas, nodrošinot bērnam iespēju līdzdarboties katrā stundā, maksimāli izmantojot mācību priekšmetu integrācijas iespējas. Mācību paplašināšana ārpus klases/priekšmeta robežām, ar to saprotot ne tikai mācību priekšmetu integrāciju, bet arī reālu problēmu risināšanas iespējas (ne tikai uzdevums, kas doti grāmatā kopā ar pareizajām atbildēm.

Mācību saturs. Pilnvērtīga lasītprasmes un rakstītprasmes apguve, matemātika, valodas un dabaszinības, koncentrējoties uz prasmēm, nevis tikai faktu apjomu, bet veidojot plašu redzesloku un dažādu mācību priekšmetu kopsakarību izpratni.

Atbalsts skolēniem un pedagogiem. Nav noslēpums, ka ir daudz, pat pārāk daudz skolu, kur klasēs ir 30 un vairāk bērnu. Tas negatīvi iespaido psiholoģisko komfortu un mācību kvalitāti stundās. Tāpēc nepieciešams samazināt maksimālo skolēnu skaitu klasē (īpaši sākumskolas posmā klasē nevajadzētu būt vairāk par 24 bērniem), gan nodrošināt skolotāja palīgu (pedagogu vai psihologu) visām sākumskolas klasēm, kā arī jebkurai klasei, kur novēroti mācīšanās vai uzvedības traucējumi.

“Vecāki par izglītību” domas apkopoja Gundega 

Sports skolā. Vai tomēr – aktīvs dzīvesveids?

Ir patīkami apzināties, ka arī deputāti  sākuši satraukties par skolēnu veselību, analizējot, kas tad ir tie cēloņi, kāpēc skolēni izvairās no sporta nodarbībām skolā, ņemot atbrīvojuma zīmes.

Izrādās, ka cēloņi ir visdažādākie – gan reālas veselības problēmas, kas liedz sportot grupā, gan nevēlēšanās gūt pazemojumus, pildot normatīvus, gan dušu nepieejamība  skolā pēc nodarbības, gan pārlieka aizņemtība, pārstāvot Latvijas valsti starptautiskās sporta sacensībās. Lai gan normatīvu kārtošana vairs programmā netiekot prasīta, skolotāji nereti to vēl aizvien izmanto.

Varētu domāt, ka daļa veselības problēmu bērniem ir no nepietiekamas sportošanas. Varam piekrist deputātiem, kas izvirzīja prasību, lai skolās būtu pieejamas vismaz 4 sporta stundas nedēļā katrā klasē. Tas risina sporta pieejamības problēmu, bet ne pazemojumus ar normatīviem, kā arī nerisina stājas problēmas. Kā liecina Valsts sporta medicīnas centra apkopotie dati, tikai 3 (!!!) % sportistu, tajā skaitā skolēnu, kuru veselības stāvoklis ir pārbaudīts šajā centrā, nav nekādu stājas defektu. Tātad, svarīga ir ne tikai sporta pieejamība, bet arī nodarbību saturs, kas gan ļautu izprast kustību prieku, gan palīdzētu stājas veidošanā.

Tādēļ mēs vēlamies:

1. Lai sporta nodarbības tiek nodrošinātas pilnā apmērā jau pirmsskolniekiem, nodrošinot sporta skolotāju katrā pirmsskolā. Kāpēc sertificēts fizioterapeits nevar pasniegt sportu pirmsskolā? Ieguvēji būtu visi.
2. Lai sporta nodarbības būtu orientētas uz bērna sportisko izaugsmi nevis salīdzināšanu ar normatīviem. Orientēšanās uz noteikta normatīva sasniegšanu atgrūž no sporta nodarbībām bērnus, kam tās būtu visvairāk vajadzīgas. Kāds ir mērķis: ielikt atzīmi, veikt bērnu monitoringu, vai tomēr – iemācīt kustību prieku un nostiprināt veselību?
3. Lai sporta nodarbības tiktu orientētas uz bērna veselības nostiprināšanu, nodrošinot kustības svaigā gaisā, stājas veidošanu (ārstnieciskā vingrošana, dejošana, kas pieejama visiem).
4. Sākumskolā vajadzētu bērniem nodrošināt vismaz stundu dienā kustības svaigā gaisā. Pastaigas, rotaļas, futbols vai klasīšu spēle.
5. Sporta teoriju varbūt atstāsim sporta klubiem un pulciņiem, skolā veidojot izpratni par katra vingrinājuma nozīmi un ietekmi uz organismu.
6. Šahs un dambrete ir lielisks un noderīgs smadzeņu trenažieris,  bet sporta stundās gribētos attīstīt fizisko ķermeni.

“Vecāki par izglītību” domas apkopoja Gundega Zemture 

Bet ko domājiet jūs? Piecāsimies par Jūsu idejām.