Tiesībsargam
Iekšlietu ministrijai
Izglītības un zinātnes ministrijai
Labklājības ministrijai
Veselības ministrijai
Rīga, 2013. gada 23. maijs
Labdien, cienītie kungi un godātās dāmas!
Vēršamies pie jums satraukumā par Jaunjelgavas skolā notikušo vardarbību.
Lai gan šis notikums ir īpaši nežēlīgs savā būtībā, tomēr mums, vecākiem, ir ziņas par līdzīgiem gadījumiem citās skolās un atbildīgo dienestu bezspēcību vardarbības novēršanā. Mūs satrauc gan cietušā puisēna, gan arī citu bērnu drošība un valsts iestāžu bezspēcība agresīvas uzvedības novēršanā.
Ar savu iesniegumu vēlamies, pirmkārt, uzzināt, vai šobrīd tiek darīts viss nepieciešamais cietušā bērna interesēs, kā arī, otrkārt, ierosināt vispusīgu starpesoru situācijas analīzi, kas:
- izvērtētu notikumu secību un atbildīgo amatpersonu rīcību atbilstoši likumdošanas prasībām un bērna interesēm,
- izvērtētu, kuros gadījumos atbildīgās personas ir izturējušās nolaidīgi pret saviem pienākumiem, un kādas ir tiesiskās sekas šādai bezatbildībai,
- izvērtētu, kādi labojumi nepieciešami normatīvajos aktos šādu situāciju novēršanai,
- izstrādātu rekomendācijas līdzīgu situāciju risināšanai (atsevišķi – skolām, vecākiem, sabiedrībai, medijiem) un plaši publicētu.
Šobrīd par notiekošo varam spriest tikai pēc sižetiem “BezTabu” un komentāriem sociālajos tīklos, tāpēc vēlamies vērst īpašu uzmanību izskanējušās informācijas pārbaudei:
- Kāpēc policija ir novilcinājusi lietu, pat mēnesi pēc notikušā nekas nav darīts? Vai situācijas nopietnība neprasīja, lai amatpersonām, kas ir atvaļinājumā, nebūtu aizvietotāji?
- Kāpēc cietušajam neizsauca Neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet meklēja ģimenes ārstu? Vai izsauktais ārsts, atbilstoši saviem pienākumiem, ziņoja atbildīgajām iestādēm par vardarbību? Vai bērnam tika veikta medicīniskā ekspertīze, un, ja nē – kurš bija atbildīgs par tās ierosināšanu? Vai te nav redzamas pazīmes vēlmei noklusēt nodarījuma faktu?
- Kurš bija atbildīgs ziņot sociālajiem dienestiem, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību ģimenei? Kāpēc tas nenotika? Vai tas, ka bērns atrodas mājās, ir attaisnojums psiholoģiskās palīdzības nesniegšanai?
- Atbilstoši VBTAI teiktajam, šādi gadījumi skolā bijuši vairāki. Kādus preventīvus pasākumus skola ir veikusi?
- Jau pēc “BezTabu” sižeta aizdomās turamais zēns esot uzbrucis pirmklasniekiem, kuru vecāki ziņojuši par notikušo žurnālistiem. Vai tas tā tiešām noticis? Ja aizdomās turamais mācās atsevišķā telpā ar pedagogu, kāpēc viņam bija iespēja atkārtoti uzbrukt pirmklasniekiem?
- Kāpēc mēneša laikā pēc notikuma sociālie dienesti nav sazinājušies ar aizdomās turamā ģimeni, lai noskaidrotu, kāpēc bērnam ir tāda netipiski agresīva uzvedība un vai viņš pats necieš no vardarbības ģimenē?
- Vai tiem bērniem, kas bija aculiecinieki vardarbībai, tika sniegta psihologa palīdzība (pirms “BezTabu” sižeta)?
- Lūdzam pārbaudīt informāciju, vai cietušā mātei pašvaldības iestāžu darbinieki ir aizrādījuši vai draudējuši par neslavas celšanu Jaunjelgavai.
- Kādi būtu ieteikumi mēdijiem šādu situāciju atspoguļošanai? Lai gan esam ļoti pateicīgi “BezTabu” žurnālistiem par notikušā atklāšanu, vai tik plaša cietušās ģimenes publicitāte ir vēlama? Kā labāk rīkoties medijiem tādās situācijās, kad acīmredzami tiek pārkāptas bērna tiesības, bet atbildīgās iestādes izrāda kūtrumu?
Tā kā notikušais ir saviļņojis un satraucis sabiedrību, radot stihisku palīdzības sniegšanu un neuzticību sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, uzskatām, ka ļoti nepieciešams sasaukt steidzamu preses konferenci, kur atbildīgie dienesti informētu par notiekošo un uzņemtos atbildību par tālāku rīcību, sniedzot nepieciešamo palīdzību iesaistītajiem.
Biedrība “Vecāki par izglītību”
Domnīca „Bērniem draudzīgs”
P.S. Oriģināli tiek parakstīti un nosūtīti arī pa parasto pastu
Vecāki par izglītību 
24 maija, 2013 12:07 pm
B/d reāla situācija jau 2tro gadu: bērns slikti iejūtas grupā, nesaprot (valodas barjera), nepiedalās, bet ar kaut ko jānodarbojas – tadēļ pārsvarā traucē citiem. Kad audzinātaja neskatās, ari sit un terorizē pārējos, draud, apsaukājas utt. Brīžiem, kad bērns bieži nāk uz b/d, audzinātājām izdodas jau panakt kaut kādu progresu, bet tad atkal ilgstosi nenāk un pēc tam ierodas atkal tas pats “mezonēns”. Protams, no tā cieš pats bērns, jo neiekļaujas un ir izstumtais, cieš audzinātajas, jo nevar nedz īsti veltīt uzmanību nodarbībām, nedz viņam, un cieš pārējie bērni – baidās, nespej koncentrēties, negrib nākt uz b/d.
Bērna mātei piedāvāts: psihologa palīdziba bērnam, psihologa novērtējums, no tā visa kategoriski atsakās. Draud, ka ja psihologs vai kāds cits kaut ko “vērtēs”, tad sūdzēs tiesā. Taisnība, pēc likuma no NEVAR darīt bez viņas piekrišanas. Nodrošināt papildus valodas apmācību bērnam vai psihologu pati piesaistīt netaisās. Kopumā, uzskata ka ar jebkurām problēmām jātiek galā audzinātājai, bērna uzvedība bd/ neesot viņas problēma.
Ir bijusi divi gadijumi, kad bērns uzsitis zilumu otram, tad bija pārrunas ar mammu un otra bērna vecākiem, solīja “laboties”, bet faktiski nekas nemainās. Vadītaja piedāvaja mātei iekārtot bērnu citā b/d, nepiekrita. Pēc noteikumiem b/d ir bezspēcīgs, vienīgais – ziņot bāriņtiesai, bet ģimene NAV nelabvelīga mantiskā vai atkarību ziņā, nav arī liecību par vardarbību ģimenē. UN mate ir draudējusi ar tiesu darbiem, ja b/d uzdrošināsies ziņot kaut kur par viņas bērnu.
Vecāki gribēja rakstīt iesniegumu, bet beigās kļuva skaidrs ka no tā nekas nepaliks labak – bērnu no b/d neizņems, pie psihologa nevedīs, tikai māte dosies karagājienā pret visiem vecākiem.
Tad lūk – jautajums, kurā brīdī valsts ir pazaudejusi visas tiesības, ieinteresētību, spēju iesaistīties bērna liktenī? Kapēc bērnu var izņemt no gimenes ja kāds pazvana un pasūdzas, bet nevar piedāvāt/uzlikt par noteikumu vecakam nodrošināt viņam bērnam psiholoģisko vai pedagoģisko palīdzību? Ka tas var būt, ka iestāde nespēj palīdzēt pārējiem bērniem, lai arī prognozējams konflikts – kamēr kāds no viņiem nav kļuvis par upuri?
24 maija, 2013 4:56 pm
Paldies, Marta, lūgsim komentēt šo situāciju bērnu tiesību ekspertiem.
24 maija, 2013 5:13 pm
“aizdomās turamais mācās atsevišķā telpā ar pedagogu” varbūt vajadzēja nodrošināt ar atsevišķu psihiatru labāk? Vai cietušajam bērnam arī ir nodrošināta izglītības pieejamība ārstējoties mājās? “Šinī skolā ir licensēta korekcijas programma, skumji, ka jānotiek kaut kam tik šausmīgam, lai sabiedrība sāktu runāt. Es domāju, ka šis gadījums ir integrācijas sekas, kurās ir padomāts par integrējamo tiesībām, bet par veselo bērnu tiesībām kā vienmēr aizmirsuši. http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/izglitiba/item/7908-eksperteipaso-bernu-integracija-latvija-iet-pilnigos-dzunglos
Nu, ko turpinām integrēt…………., likvidējam speciālās skolas un gaidām kurš būs nākošais?
27 maija, 2013 10:31 am
Labdien, atļaušos iesaistīties diskusijā ar ieteikumu kā šāda situācija būtu risināma. Jau vairākus gadus strādājam pie vardarbības, mobinga novēršanus skolās, pirmsskolās un rīcības algoritms, ko mums ieteikusi BTAI, ir sekojošs.
1) Pirmsskolas vadībai jāraksta iesniegums Sociālajā dienestā par to kāda ir problēma, kopš kura laikā, kā risināta
2) Soc. dienests ieradīsies uz pārbaudi un, ja apstiprināsies, ka ģimene nav gatava sadarboties, vērsīsies bāriņtiesā,
3)Bāriņties nozīmēs nepieciešamo intervenci (psihologs, speciālais pedagogs utml.) BEZ vecāku piekrišanas.
Šī situācija ir ārpus mācību iestādes kompetences un noteiki jāiesaista citas institūcijas.
Skolas un pirmsskolas nav bezspēcīgas, bet diemžēl ne vienmēr rīkojas saskaņā ar vadlīnijām, likumdošanā paredzētajā kārtībā. Patiesību sakot, vadībai būtu jabūt informētai par šo procesu. Jautājums, kāpēc “bāž galvu smiltīs”? Negrib pievērst uzmanību problēmām dārziņā? IR citas lietas, ko slēpt varbūt vienkārsi negribas ķēpāties.
Šo mēs redzējām arī Jaunjelgavas gadījumā, kur BTAI aizradīja par novēlotu Sociālo dienestu iesaisti situācijas risināšanā (tas bija jādara jau tad, kad bija pirmie vardabības gadījumi un vecāku attiecās sadarboties), preventīvu mēru īstenošanā.
Mehānismi pasāv, tikai vajag tos ieeļot!!
Paldies, ka padalījāties! Vecāku līdzdalība ir ļoti būtiska, jo mēs varam rosināt izmantot esošos resursus.
Ja vadība attieksies rīkoties, varat vērsties Pilsētas izgītības pārvaldē ar iesniegumu, jo tā ir nolaidība pret pienākumu pildīšanu, vai arī BTAI, kas arvien laipni gatavi palīdzēt.
24 maija, 2013 12:51 pm
tur, man skiet, ir kluda vardaa – starpesoru? isti nesaprotu, kads vards ir domats, otraja rindkopaa…?
Atbalsojums: Jaunjelgava. Kamēr citi vēl domā kaut ko izmeklēt, Druvietes kundze nojauš īsto atbildi | Vecāki par izglītību
25 maija, 2013 7:48 pm
Vai mēs , vecāki varētu apturēt šo sērgu Latvijas izglītības sistēmā – licensēt speciālās programmas vispārizglītojošās skolās ( ap 300 skolām Latvijā jau ir licensējušas dažādas speciālās programmas, sevišķi populāra ir ” mācīšanās traucējumi”, “sociālā korekcija”), skolas amatpersonas maldina vecākus, ka tie ir tikai bērni ar nelielām mācīšanās grūtībām, bet patiesībā tie ir bērni ar dažādām diagnozēm – psihiskām un garīgām. Man pašai šogad jālaiž bērns 1. klasē, bet uzzināju, ka skolā, kura ir tuvāk mājai arī īsteno “mācīšanās traucējumus”. Skolas direktors atklāti pateica, ka šiem bērniem seko par 60% vairāk naudas un tas skolai ir izdevīgi, bet vai veselam bērnam, tas ir izdevīgi? Ja stundas laikā, kad bērniem piem. māca par lietvārdu, bet divi speciālie demobilizē klasi? Vai vesels bērns nav tiesīgs mācīties labā vidē?
27 maija, 2013 8:17 am
Mēs iestājamies par iekļaujošo izglītību – citās valstīs tikai ļoti mazs % bērnu nevar mācīties vispārizglītojošā skolā, bet jāpanāk, ka skolām ir pietiekošas zināšanas, pedagogi, resursi. Tie 60% vairāk, kas seko bērnam ar diagnozi, nav piemaksa par šī bērna pieciešanu, bet gan papildus ieguldījumu. Kas salīdzinoši naudai, kas nonāk specskolās, ir ļoti maz, jo specskolu sistēma ir ārkārtīgi dārga un nodokļu maksātajiem izmaksā krietni vairāk. Pasaules Banka jau 2010. gadā kritizēja speciālās izglītības sistēmu Latvijā, kas balstīta specskolu sistēmā, kas ir ļoti dārga, bet neefektīva.
Iekams nav izmeklēts šis konkrētais gadījums, vispār nevar spriest par to, ka pie visa vainojama konkrētā bērna atrašanās skolā. Diemžēl, arī izskanējušie Jaunjelgavas pedagogu izteikumi un attieksme pret notikušo (Nekādu lielu asins peļķu nebija: viens piliens pie tualetes durvīm, divi pilieni iekštelpā) drīzāk liecina, ka vardarbība šai skolā ir ilgstoši tolerēta problēma, un diez vai pie tās būtu vainojama viena konkrēta zēna atrašanās skolā (bet cik viegli visas problēmas novelt uz vienu bērnu).
Bet programmu licenzēšanu mēs neatbalstām. Novecojusi sistēma, kas nerisina jautājumu, kā rīkoties, ja bērnam ir vairākas speciālās vajadzības.
27 maija, 2013 7:41 am
Skumji un nožēlojami, ka vajadzēja notikt traģiskajam konfliktam Jaunjelgavā, lai ministru kabinets pēkšņi atmostos no sniegbaltītes miega un pieņemtu noteikumus, par kuru nepieciešamību izglītības iestādes lūdzās, prasa un skaidro jau gadiem: http://www.izglitiba-kultura.lv/zinas/agresivajiem-skoleniem-bus-janodrosina-atseviska-macibu-telpa
p.s.
Šo grozijumu sakarā minētajā situācijā b/d/ pirms pāris dienām tika veiktas kārtējās pārrunas ar bērna mammu, atkal paceļot jautajumu par psihologu. Rezultātā viņa pieņēma lēmumu mainīt bērnudārzu.