Vai palielināt sāls daudzumu skolu un pirmsskolu ēdienā?

Šobrīd tiek plānotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē ēdināšanu mācību iestādēs. Viens no priekšlikumiem izmaiņām ir palielināt pieļaujamo sāls daudzumu bērnu uzturā četras (!) reizes. Veselības ministrijas galvenais arguments: to vēloties vecāki un skolotāji, ko apstiprina arī Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, piebilstot, ka bērni pieraduši pie sāls un pārtikas piedevām un ēdienu bez tām neēdot.

Ārstu biedrība pret to iebilst, jo Latvijas iedzīvotāji savā uzturā pat 10  reizes pārsniedz veselībai nekaitīgu sāls daudzumu. Ēšanas paradumi veidojas bērnībā un pirmsskolas izglītības iestādē mācību gada laikā bērns apēd vairāk kā pusi dienā paredzētā ēdiena devas. Tāpēc līdztekus ģimenei pirmsskolas iestādei ir ļoti nozīmīga loma bērna ēšanas paradumu izveidē.  Arī sākumskolā bērni uzņem lielu daļu no dienas pārtikas devas. Pārmērīgi daudz sāls sekmē asinsspiediena palielināšanos un samazina mūža ilgumu.

Ir ģimenes, kas patērē ļoti daudz sāls savā uzturā un, protams, bērni pieraduši pie tā. Vai tāpēc tiem bērniem, kas pieraduši pie maza sāls daudzuma (kas ir veselīgāk), jāsāk pierast pie sāļāka ēdiena? Kādas ir jūsu domas? Vai atbalstat sāls daudzuma palielināšanu?

Aicinājums skolām un vecākiem

Šobrīd bezmaksas izglītība ir sacēlusi pamatīgu jezgu. Apstākļos, kad no skolām prasa kvalitatīvu izglītību un drošību, bet līdzekļus vajadzīgajā apjomā nepiešķir, skolas ir kā ķīlnieki, prasot mācību līdzekļu iegādi no bērnu vecākiem cerībā, ka vismaz vecāki izpratīs bērnu vajadzības.

Nenoliedzot faktu, ka darba burtnīcas skolas pārlieku ekspluatēja, jāsaprot arī, ka tam bija pāris objektīvu cēloņu: skolotāju apmaksā, piešķirot nelielu laiku stundu sagatavošanai, kā arī pārmērīgi lielajām klasēm, kas samazina citu metožu klāstu.

Mēs nedomājam, ka labākais ceļš šobrīd ir sarīdīt vecākus pret skolām, un panākt to, ka bērniem vairs nav mācību ekskursiju, bet mācību stundas ir haotiskas, jo skolotājs nespēj aizvietot darba burtnīcas.  Mēs to neabalstām.  Bet piekrītam arī Kristas Milbergas viedoklim:

Tāpēc tas, ko mēs rosinām darīt skolas: lūdzu, publicējiet, kādi līdzekļi jums ir nepieciešami skolas darba nodrošināšanai, cik lielus līdzekļus esat prasījuši pašvaldībai, cik jums tie ir piešķirti un kam izlietoti! Tikai tā veidosies kontruktīva diskusija par skolas patiesajām izmaksām – vēlamajām un esošajām.

Otrkārt, mēs aicinām izvērtēt darba burtnīcu lietderību un samazināt to izmantošanu, meklējot citas metodes, piemēram, izmantot arī internetā brīvi pieejamos līdzekļus. Vai mūzikā tiešām vajag darba burtnīcu? Vai labāk bērniem pašiem nevajag dziedāt vai klausīties?

Vecākus aicinām atbalstīt savas skolas! Runājiet ar savām pašvaldībām par jūsu skolu budžetu. Prasiet valstsvīriem, kāpēc izglītībai ilgstoši nepiešķir naudu?

Par darba butnīcām. Teorija v. dzīve. Vai par valsts mērķdotāciju tiek nodrošinātas darba burtnīcas visos priekšmetos?

Mūsu komentārs par IZM atbildēm uz aktuālajiem jautājumiem par mācību līdzekļu nodrošināšanu.

Izglītības likums nosaka, ka valsts nodrošina tikai tās darba burtnīcas, kas ir pielīdzināmas mācību grāmatām, vai tās aizstāj. Respektīvi – mācību procesu un izglītības standartu var nodrošināt tikai tad, ja izmanto darba burtnīcu.

Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) informāciju, mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas ir – sociālās zinības 1.-6.klasei, ētika 1.-3.klasei un visas svešvalodas, visās klasēs.  Tātad, šīs darba burtnīcas ir jānodrošina no valsts līdzekļiem.

Ko darīt izglītības iestādei, kamēr papildus solītais finansējums darba burtnīcu iegādei vēl nav saņemts?

IZM skaidro, ka 2013.gadam paredzētā valsts mērķdotācija mācību literatūras iegādei – Ls 6,26 uz vienu bērnu, skolām ir pārskaitīta. Līdz ar to mācību process var noritēt ierastā ritmā.

Mēs veicām nelielu aprēķinu, kā tas darbojas dzīvē:

Skolēns mācās 2 svešvalodas – angļu un vācu, vecumposms – 7.-12. klase. Nepieciešamie līdzekļi:

Planet 7,10+6,25 Ls (norādītas cenas no grāmatnīcas Globuss, par grāmatu un darba burtnīcu) vai Ausblick 7,80+7,30 Ls vācu valodā, RealLife 6,60+4,90 Ls vai Solutions 5,70+8,20 Ls angļu valodā.

Jautājums – kā ar atvēlēto finansējumu Ls 6,26 un augusta otrajā pusē piešķirto papildu finansējumu Ls 1,89, (kopā Ls 8.15) var nodrošināt skolēnam divus mācību līdzekļus svešvalodā un vēl atjaunot reizi 5 gados mācību grāmatas pārējos priekšmetos  (izmaksas mācību grāmatu komplektam 50–70 Ls), tātad gadā nepieciešamā summa- plus aptuveni Ls 10,00 līdz Ls 14,00?

Tātad, atkal esam atgriezušies turpat, kur sākām – lai gan atbildīgie zināmi, finansējuma bezmaksas izglītības nodrošināšanai vēl aizvien nav, un tālākais jau atkarīgs no vecāku labās gribas un iespējām.  Turklāt, interesanti, ka valsts budžets 2014. gadam tuvojas pirmskrīzes līmenim, bet to pašu nedzird par skolotāju algām (?). Prioritātes?

Mums arī nav skaidrs, kāpēc citos priekšmetos darba burtnīcas netiek pielīdzinātas mācību grāmatām, jo krīzes gados arī citos priekškmetos no mācību grāmatām (ko pirka valsts) uz darba burtnīcām (ko pirka vecāki) pārceļoja būtiska informācijas daļa, un tās ir apstiprinātas kā mācību komplekta sastāvdaļa kopā ar grāmatām.

Jūsu “Vecāki par izglītību”