Padomju laikā mums bija daudzi plāni, un neviens tiem nepievērsa vērību, jo ikviens zināja – plāns ir plāns, bet dzīve rit savu gaitu, un, ja vajadzēs, skaitļus var vienmēr piedzīt. Protams, ikvienu svarīgu darbu sāka ar ievadu, kurā citēja dižos plānošanas dokumentus, bet neviens lasītājs tam nepievērsa uzmanību, jo tāda vienkārši bija mūsu dzīve.
Es ceru, ka vairums sabiedrības tā vairs nedomā. Plāns nav smukumam un citātiem, bet rīcībai. Tas palīdz saprast prioritātes, saprast, kur vērts ieguldīt, kur ne, kas nepieciešams, tajā ir skaidri formulēti mērķi un izmērāmi rezultāti, lai mēs vēlāk varētu spriest – sasniedzām to vai ne. Tāpēc lielu interesi veltīju „Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014-2020” projektam, jo šis dokuments noteiktu rīcību turpmākiem 7 gadiem izglītībā. Šī gada laikā biedrībai “Vecāki par izglītību” bija iespēja pētīt situāciju Latvijā tieši iekļaujošās izglītības jomā atbilstoši sabiedrībai pieejamiem datiem un klātienē izzināt Norvēģijas un Islandes pieredzi. Tas ļoti palīdzēja, lasot projektu.
„Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014-2020” mērķis ir pilnībā atbalstāms: KVALITATĪVA UN IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA, PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAI, CILVĒKU LABKLĀJĪBAI UN ILGTSPĒJĪGAI VALSTS IZAUGSMEI. Diemžēl, pašam projektam ir ļoti daudz būtisku trūkumu, lai šo mērķi sasniegtu. Tāpēc biedrība “Vecāki par izglītību” iesniedza detalizētu atzinumu Saeimas deputātiem (Atzinums par IAP 2014-2020). Mēs ļoti ceram, ka plāns tiks pārstrādāts, lai tā saturs atbilstu tā mērķim. Un tuvāko septiņu gadu laikā mūsu skolas kļūtu labākas un iekļaujošākas.
Paldies visiem, kas piedalījās balsošanā par Skolas augli un bioloģisko produktu pieejamību. Zemkopības ministre sola Straujumas kundze sola, ka drīzumā diskriminējošās tiesību normas tiks pārskatītas:
Straujuma
@par_izglitibu visai drīzumā veiksim labojumus MK noteikumos, lai bioloģiskie produkti automātiski iekļautos programmā ”Skolas auglis”. 23.10.13 17:55
Interesenti var piedalīties NVO un sabiedrības diskusijā par regulējumu ”Skolas auglim” nākošajam mācību gadam, kas notiks 4. novembrī plkst. 11 Zemkopības minsitrijā (23.stāva zālē). Tas ir iepriecinoši, sekosim, lai labā iecere pārtop tikpat labos darbos!
Piedodiet, pēdējie ieraksti ir par ēdināšanu, bet nē – mēs nekļūstam par Uztura biedrību. Atbildīgi gatavojamies Vecāku forumam 2013, kur mūsu pārstāves Jana un Gundega atbild par darba grupu par Veselīgu skolas vidi. Un, protams, ēdināšana ir viens no svarīgiem jautājumiem, bet diskusijas par sāli un skolas augļiem plešas plašumā tieši tagad.
Tātad: kas ir ar to skolas augli? Par ko brēka?
“Skolas auglis” ir atzīstama Eiropas Savienības iniciatīva, kas paredz nodrošināt bērnus ar augļiem, jo saskaņā ar pētījumu rezultātiem ikdienā bērni tos ēd par maz. Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz pierādījumu par bioloģisko lauksaimniecību produkcijas labāko ietekmi uz veselību, kā arī mazāku ietekmi uz vidi, izrādās, ka Latvijā no “Skolas augļa” piegādes tiek izslēgtas bioloģiskās lauksaimniecības, dodot priekšroku integrētajām saimniecībām. Rezultātā sertificētu bioloģisko saimniecību produkcija var sapūt, jo tās nevar piedalīties sagādē pat tad, ja to saražotā produkcija ir konkurētspējīga cenu ziņā.
Zemkopības ministrijas amatpersonas atbild: neviens netiekot izslēgts, sertificētās bioloģiskās saimniecības var reģistrēties integrēto saimniecību sarakstā. Kā tad. Tas būtu tāpat, ja sievietei, kas sūdzas par sieviešu diskrimināciju, ieteiktu uzvilkt vīriešu drēbes.
Ar to tad tās atšķiras? Skaidrojumu par atšķirībām starp konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecību var izlasīt Vides vēstīs.
Vienotu bioloģisko saimniecību sertifikācijas kārtību nosaka Eiropas Komisijas regula. Kritēriji sertifikāta iegūšanai ir ļoti stingri (skatīt EK mājaslapu) ar mērķi panākt, lai saprātīgi izmantotu resursus un saglabātu dabas vidi:
Daudzveidīga augseka pieejamo resursu efektīvai lietošanai
Ļoti stingri ierobežojumi ķīmiski sintezētu pesticīdu un mākslīgā mēslojuma lietošanai, antibiotikām lauksaimniecības dzīvniekiem, pārtikas piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem un citiem izejmateriāliem
Ģenētiski modificēto organismu lietošanas aizliegums
Saimniecībā pieejamo resursu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu izmantošana mēslojumam vai arī saimniecībā saražotās lopbarības izmantošana
Izvēloties augu un dzīvnieku šķirnes, kas ir izturīgas pret slimībām un pielāgojušās vietējiem apstākļiem
Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana brīvo ganību sistēmā brīvā dabā un to nodrošināšana ar bioloģisku barību
Praktizējot lopkopību atbilstoši dažādām lauksaimniecības dzīvnieku sugām
Integrēto saimniecību reģistrācija ir Latvijas radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir tāpat samazināt ietekmi uz vidi, lai mēslojumu un pesticīdus izmantotu saprātīgas devās un ievērotu augu “labturību” un augseku, kas palielina to izturību pret kaitēkļiem, kā arī rada putniem un citiem dzīvniekiem labvēlīgu vidi. Tomēr prasības ir mazāk stingras.
Tātad, Latvijā sertificētai bioloģiskajai saimniecībai jāreģistrējas vēl kaut kā īpaši “integrēto” sarakstā, kas nozīmē arī papīru kārtošanu, lai gan to sertifikātam ir stingrākas prasības ka integrētajām saimniecībām? Kāpēc tāds nepamatots birokrātiskais slogs?
Turpretim Lietuvā bioloģiski audzētajiem augļiem tiek piešķirta īpaša labvēlība, kā skaidro Andris Pauls – Pāvuls: Lietuvā “Skolas augļu” piegādē priekšroka ir dodama Lietuvā audzētiem izcilas kvalitātes un bioloģiskajiem produktiem, izņemot, ja tie netiek audzēti Lietuvā klimata apstākļu dēļ (Prioritetą yra teikiamas Lietuvoje išaugintiems išskirtines kokybes ir ekologiniams produktams, išskyrus tuos, kurie Lietuvoje dėl klimatinių sąlygų neauginami). Atšķirībā no Lietuvas, kur bioloģiskos produktus drīkst iepirkt, ja tiem ir nedaudz augstākas cenas kā parastajiem, Latvijā mēs pat par to nediskutējam, vai sabiedrība ir gatava maksāt vairāk par bio. Nē. Bioaugļiem vienkārši netiek dota iespēja pat tad, ja tie konkurē ar cenu. Ak jā, viņiem ir jāpiereģistrējas pie integrētajiem.
Diemžēl arī nākotnē – 2014/2015 gadā, kā vēsta jaunais rīkojuma projekts, turpinās šī pati bio-augļu diskriminācija. Un interesanti – iepriekšējos gadus projekta anotācijā ir rakstīts, ka likumprojekts neskar sabiedrībai būtiskas intereses (sabiedrību – bērnu vecākus – neinteresē bērnu veselība un vides NVO neinteresē bioloģiskās lauksaimniecības attīstība).
Biedrība “Vecāki par izglītību” ir lūgusi skaidrojumu atbildīgajām ministrijām Par skolas augli. Gaidam atbildi!
Biedrības vārdā Jana
APTAUJA!
Zemkopības ministre Straujumas kundze uzdeva jautājumu: “Vai vecāki gribētu, lai bērni saņem citas valsts bioloģiskos produktus?”. Tāpēc šeit ir aptauja. 75% Skolas augļa apmaksā EK, pārējo – mūsu valsts. Ļaujot Skolas auglī piedalīties bioloģiskajiem (vai pat dodot tiem priekšroku), valsts veicina bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, turklāt – mūsu bērni saņem bioloģiskos produktus. Vai mums, vecākiem, ir svarīgāk aizsargāt integrētos zemniekus no konkurences, vai tomēr – dot iespēju saņemt bioloģiskos augļus mūsu bērniem, arī tad, ja no Lietuvas? Ja “Skolas auglis” dod priekšroku bioloģiskajiem produktiem, iespējams, samazināsies augļu/ dārzeņu daudzums, jo bioloģiskie var būt dārgāki. Ja “Skolas auglis” nedod priekšroku, bet arī nediskriminē, novācot birokrātiskus šķēršļus bioloģiskajiem produktiem, tad tiem ir jākonkurē ar cenu, un augļu/darzeņu daudzumu mūsu bērniem tas neietekmē. Jūsu izvēle?
Un vēl viens pārsteigums: izrādās, ka Lietuvā, kur dod priekšroku bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, sadārdzinājums ir neliels – ja Latvijā vidējā porcija izmaksāja 0,17 Eiro, Lietuvā 0,18 Eiro. No kuriem 75% sedz EK (avots: Eiropas Komisijas mājaslapa par Skolas augli).
Vecāki par izglītību 