Jau pirms kāda laika brīnījāmies, kāpēc Latvijā ir relatīvi zemākās skolotaju algas Eiropas Savienībā, rēķinot pret nacionālo kopproduktu uz iedzīvotāju. Ir iznācis klajā jauns Eurydice pētījums. Un Tavu brīnumu: skolotāju algas ne vien turpina būt relatīvi zemākās Eiropas Savienībā, bet tās attiecībā pret nacionālo kopproduktu uz iedzīvotāju ir vēl mazākas! Šis rādītājs ir relatīvs, jo valstīs ar lielāku dārdzību būs lielākas absolūtās algas. Relatīvais rādītājs rāda, cik lielu daļu no kopējā IKP esam gatavi atvēlēt skolotāju atalgojumam: izskatās, ka maz! Protams, Latvijā arī ir salīdzinoši liels skolotāju skaits uz vienu skolēnu, tomēr ne tik liels, lai izskaidrotu tik mazas algas, un vēl vairāk, tas neizskaidro, kāpēc tās krītas.
Variet apskatīt salīdzinājumu par skolotāju algām Eurodyce pētījumā 2009./10. gadā un 2011./12. gadā.
Tātad, 2009/10 gads: apskatiet, kur ir Latvijas skolotāju algas. Svārstās ar 0,5 IKP/uz iedzīvotāju.
Skolotāju algas attiecībā pret IKP uz iedzīvotāju
Un tagad – Eurydice dati par 2011/12. mācību gadu. Skolotāju algas ir paskrējušās vēl zem 0,5 no IKP uz iedzīvotāju. Krīze beigusies, valsts kopprodukts aug, bet skolotāju algas tam līdzi ne.
Avots: Eurydice
Brīnuma, protams, tur nav, jo kopējais izglītības budžets pret pārējo valsts budžetu kopš 2009. gada krītas. Par to varat palasīt Ģirta Karnīša blogā.
Katrs atnākošais ministrs sola izmaiņas skolotāju atalgojumā, bet tā kā tas prasa daudz laika, pārdomu, reformu, jāmaina skolotāju kvalifikācijas vērtēšana, pati atalgojuma sistēma un vēl kaut kas, tad algas paliek turpat, kur bijušas. Gandrīz jādomā, ka skolotāju atalgojuma sarežgītība ir lielisks attaisnojums, lai visu atstātu kā ir. Un tad jau nav brīnums, ka jaunieši neraujās studēt pedagoģiju un grūti nokomplektēt studiju vietas!
Jana
Vecāki par izglītību 