Vecākiem būt nav viegli. Viņam ir jābūt vienlaikus saprotošam un sargājošam, un arī – patstāvību veicinošam un grūtībās atbalstošam. Cik daudz katram Latvijas bērnam vajadzētu apgūt tādus sarežģītus priekšmetus kā fiziku un ķīmiju? Un vai eksāmens veicinās zināšanu apguvi?
Kad darba devēji vēlējās obligātos centralizētos eksāmenus ķīmijā un fizikā, iepriekšējā valdība tos atbalstīja, bet tagadējā ministre saka – manā vadīšanas laikā tie nebūs, IZM izsludinātajā sanāksmē uzaicināja arī mani kā vecāku pārstāvi piedalīties sanāksmē par šo tēmu. Vēlējos noskaidrot pārējo vecāku viedokli. Pagājušās nedēļas nogalē (30.05.2014-2.06.2014) ar Google aptaujas palīdzību sociālajos tīklos tika izsludināta vecāku aptauja. Aptaujā piedalījās 177 cilvēki, no tiem 154 bērnu vecāki (77% mammas un 23% tēti). 86% respondentu bija augstākā izglītība, 6% doktora grāds. Tomēr aptaujas mazā dalībnieku skaita dēļ to nevar uzskatīt par gana reprezentatīvu, bet kā pārdomas rosinoša tā noteikti ir.
Kopējos rezultātus var apskatīt Google atskaitē, bet šajā rakstā tikai par vecāku viedokli. Starp citu, kopējā atskaitē ir ļoti daudz labu ierosinājumu, ko darīt un ko mainīt.
Pirmkārt, vecāku domas par eksāmena nepieciešamību dalās, pat ļoti -puse ir pret obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, trešdaļa atbalsta ātrāk vai vēlāk. Skaidrs, ka tik svarīgu jautājumu nevar izlemt balsošanas ceļā, tomēr – kāpēc tik daudzi vecāki iebilst pret obligātu centralizēto eksāmenu?
Lielākā daļa vecāku uzskata, ka līdzšinējās vidusskolēnu zināšanas ir nepietiekamas. No tiem, kas uzskata, ka nepietiekamas, lauvas tiesa (gandrīz 60%) saka, ka zināšanas nepietiekamas gan tālākām studijām, gan sadzīvei.
Kāpēc vecāki iebilst eksāmeniem, kas varētu uzlabot zināšanas, liekot bērniem pašiem un skolām gatavoties rūpīgāk? Eksāmenu “pātagas” funkcija ir apšaubāms paņēmiens zināšanu apguvei, jo ilgtspējīgāk būtu izmantot citus motivējošus paņēmienus, tā uzskata gan vecāki, gan izglītības speciālisti. Bet vai citi motivējoši paņēmieni šobrīd strādātu? Vai nav tā, ka šobrīd gan bērni, gan skolas, un arī vecāki zināšanu apguvē atzīmes (eksāmena rezultāts) uzskata par ļoti būtisku līdzekli centības veicināšanai? Arī SKOLU centības veicināšanai? Kāda ir mācību kvalitāte? Pirmkārt, “ja to ieviesīs, nemainot apmācības kārtību – tad daudz sabojātu atestātu, neapmierinātu vecāku un ļoti nelaimīgu vidusskolēnu!” Vecāku aptauja liecina, ka dažādās skolās mācību kvalitāte dabaszinātnēs ļoti atšķiras, nostādot bērnus ļoti nevienlīdzīgā situācijā. Tiem, kas var atļauties, ir privātskolotāji. Vecākus uztrauc jau tā pārblīvētā programma, viņi domā, ka bez obligātiem eksāmeniem bērni spēs vairāk darba ieguldīt tur, kas viņiem ir svarīgāk tālākām studijām. Kā vērtēs eksāmena rezultātus profesionālajās skolās, kur ķīmija un fizika notiek tikai vienu gadu pirmajā kursā? Kā šie audzēkņi varēs konkurēt ar vidusskolēniem? Arī vidusskolās tas, cik intensīvi un labi bērni apgūst šos priekšmetus, ievērojami atšķiras. Vecākus uztrauc arī varbūtība, ja spēles noteikumi tiktu mainīti spēles gaitā. Pašreiz -atbilstoši pašreizejiem valdības plāniem – jaunie eksāmeni varētu skart tos bērnus, kas šogad uzsāk mācības vidusskolā, dodot viņiem trīs gadus, lai sagatavotos. Bet vai ar to pietiks skolām, lai spētu uzlabot apmācības kvalitāti un atrastu jaunus skolotājus vai nepieciešamās zināšanas apgūtu esošie skolotāji? Viens no būtiskiem soļiem būtu arī “Iespējamās misijas” ieteikums: atbalstīt labu profesionāļu bez pedagoģiskās izglītības atgriešanos skolā, sniedzot iespēju apgūt nepieciešamās pedagoģiskās zināšanas bez otra augstskolas diploma iegūšanas.
Savukārt, citus vecākus satrauc sekas, ja šāds obligātais eksāmens netiks ieviests: “Turpināsies gan skolēnu eksaktās izglītības un loģiskās domāšanas, gan priekšmetu pasniegšanas metodikas tālāka pasliktināšanās fizikā un ķīmijā”. Tiks zaudēti potenciālie eksakto zinātņu studenti – un vēlāk inženieru trūks, un tos “ievedīs” no Spānijas, kā sanāksmē apgalvoja darba devējs. Ir arī noteikts zināšanu līmenis, kas dabaszinātnēs nepieciešams ikvienam izglītotam cilvēkam, arī tādam, kas nebūs inženieris.
Satraucoša ir daudzās anketās paustā pārliecība, ka daudzi skolēni nemaz nav spējīgi apgūt ķīmiju un fiziku, vai arī viņiem tam uzlik lieku “papildus slogu“. Vecāku pārliecība ietekmē bērnus, par to liecina daudzi pētījumi. Ja vecāki uzskata, ka bērni nevar apgūt ķīmiju, daudz lielākā ir varbūtība, ka nevarēs gan.
Pēc vecāku domām, skolēnu motivācija apgūt dabaszinātnes nav pārāk augsta.
Kāpēc? IZM iepazīstināja ar daudziem plāniem motivācijas celšanai, bet – vai tas attieksies arī uz pirmsskolu un sākumskolu, kad, visticamāk, bērnu dabiskā zinātkāre par pasaules uzbūvi un “kā lietas strādā” nereti tiek nokauta? Vai labie plāni uz “papīra” spēs mainīt dabaszinātņu pasniegšanas veidu? Vai būs nauda mācību eksursijām dabā un muzejiem, praktiskajiem darbiem? Dabaszinātņu stundās trūkst praktisko nodarbību un eksperimentu (kas ir ļoti būtiski zinātkāres rosināšanai), pietrūkst arī sasaistes ar dzīvi. Skolu direktori bažījas par kvalificētu skolotāju trūkumu, jo esošie dabaszinātņu skolotāji noveco. Varbūt tieši šeit būtu iespējama uzņēmēju un skolu sadarbība, atbalstot dabaszinātņu apguvi un motivējot skolēnus?
Pirms pāris gadiem Labklājības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka “jauniešu nākotnes profesijas izvēli nereti nosaka stereotipi un vecāku spiediens“, radot ekonomistu, politologu un juristu pārprodukciju. Varbūt mums, vecākiem, vēlreiz jāpārdomā, ko mēs bērniem iesakām un kā motivējam interesēties par dabaszinātnēm? Kāpēc lai tās nozares, ko vecāki bērnam ieteiktu studēt, nebūtu eksaktās zinātnes vai inženierzinātnes, jo šajās nozarēs darba roku trūkst? Kā šodienas IZM sanāksmē teica Pauls Irbins, Cēsu Zinoo vadītājs, nereti inženieri, ķīmiķi vai fiziķi stāsta, ka viņu izvēli par labu šīm zinātnēm bērnībā radīja Zinātnes centra vai Zinātnes muzeja apmeklējums. Kamēr mums nav tāds nacionālas nozīmes centrs (lai gan tādu vajadzētu), ir vērts aizbraukt uz igauņu brīnumu AHAA vai viņa mazo brāli Zinoo Cēsīs. Varbūt fizika un ķīmija nemaz nav tik sarežģīta, bet gan interesanta un aizraujoša?
Jana Simanovska
P.S. Vai jūs abonējat “Ilustrēto zinātni” saviem bērniem?
P.P. S. Kopsavilkumu par tikšanos IZM variet izlasīt Delfos.
Vecāki par izglītību 