Vecāki par izglītību

JA TEVI INTERESĒ TAVA BĒRNA IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE


Komentēt

Uzsāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas Latvijā

Saņēmām ziņu no Ekoskolām, ka nākošnedēļ sāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas. Vai jūsu bērnu skola pieder lielisko Ekoskolu saimei?

Ekoskolu Globālajās Rīcības dienās (EGRD), kas šogad Latvijā notiks no 3. līdz 9. novembrim, katru gadu piedalās vairāk kā desmit miljoni jauniešu visā pasaulē. Ekoskolu Rīcības dienu mērķis ir ar dažādu skolu organizēto pasākumu palīdzību mudināt jauniešus un ikvienu sabiedrības pārstāvi būt par pārmaiņu ierosinātājiem vides ilgtspējas jautājumos un aktīvi rīkoties šo pārmaiņu sasniegšanā.

Ekoskolu Globālās Rīcības dienas, kas notiks no 3.-9. novembrim, Latvijā tiks tematiski sasaistītas ar Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņu. Ekoskolas ir pasaulē lielākā ilgtspējīgas vides izglītības programma, kas darbojas Vides izglītības fonda ietvaros.  Tā sevī ietver izglītojošu, aizraujošu un uz rīcību orientētu mācību procesu, kas dod iespēju skolēniem tieši ietekmēt ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistītus procesus.

Lai motivētu skolas un skolēnus neaizmirst iesāktos darbus, kā arī vērstos pie sabiedrības, šī gada EGRD Latvijā papildinātas ar dažāda veida izaicinājumiem – katram sev, citām skolām, politiķiem un visai sabiedrībai. Rīcības dienu ietvaros notiks EGRD vēstnieku konkurss – jaunieši tiks aicināti iesūtīt aicinājumu piedalīties EGRD ar pašu uzfilmētu video, 30 labākajiem tiks dota iespēja pārstāvēt savus reģionus diskusijās ar politiķiem un izaicināt viņus apņemties noteiktas politiskās rīcības jaunās Saeimas sasaukumā par dažādām tēmām – Pārtika un patēriņš, Klimats, Zaļais iepirkums, Atkritumi, Enerģija. Noslēgumā plānots rīkot konkursu skolām, kurā gan ar interneta balsojumu, gan žūrijas vērtējumu tiks izvēlēti un apbalvoti labākie akciju rīkotāji.  Ikviens tiek aicināts piedalīties Rīcības Dienās gan iesaistoties Ekoskolu rīkotajās aktivitātēs, gan ar savu personīgo rīcību atbalstot videi draudzīgu dzīvesveidu! Papildus informācija par pasākumiem – videsfonds.lv.

Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu.

Ekoskolas

Papildu informācija par Ekoskolu dienā var iegūt:

Ekoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas

Programmas “Ekoskolas” darbību atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta ” FEE international programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2014.gadā “ ietvaros.

Projekta “Ekoskolu atbildīga dzīvesveida kampaņa” aktivitātes tiek īstenotas ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vides izglītības fonda darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta “Zaļais izrāviens – Vides izglītības fonda darbības stiprināšana” ietvaros (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100/6/NAC/074/2014)

Advertisements


Komentēt

Vai Latvija ir ratificējusi Cilvēktiesību konvenciju?

Vakardienas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir uzsācis smagu tēmu – cik gatavas ir skolas uzņemt bērnus ar specialām vajadzībām? Un – lai gan likums saka, ka skolai bērns ir jāuzņem, ir pat tiesas spriedums, ka jāuzņem- bet – tuvojas oktobra beigas, bet bērns vēl aizvien neiet skolā, jo skola nav gatava bērnam. Jūs teiksiet, izņēmuma gadījums? Nē. Izņēmuma gadījums drīzak ir tas, ka ir tik uzņēmīga mamma, kas cīnās ar tādu sparu par sava bērna tiesībām iet skolā kopā ar māsām un draugiem.

Aizstāvot iekļaujošo izglītību, runājot ar Izglītības ministrijas un tai pakļauto iestāžu pārstāvjiem, pedagogiem – raidījumā izskanējušie argumenti tiek izmantoti visai bieži. Specskolā ar internātu viņam būšot labāk (septiņgadīgam bērnam, prom no vecākiem?). Vecāki gribot par daudz (kamēr tikai pieskatīja, varējām, bet mamma grib bērnu sūtīt skolā, kur iegūst izglītību!). Tas, ka skolā aiziet bērna draugi, māsas – tas viss ir mazsvarīgi, tikai iegribas, kam jāsašķīst drumslās pret ierasto sistēmu – bērnus ar speciālām vajadzībām izolēt speciālos internātos.

Pirms gada, pētot situāciju un Latvijā, kopā ar Kristīni no portāla “Bērniem draudzīgs” salīdzinājām to ar Islandi un Norvēģiju (lasiet mūsu pārskatu par indikatoriem un secinājumiem) – tā kā Latvijā vēl aizvien ir arhaiskā speciālo programmu licenzēšanas sistēma, tikai nedaudzas skolas ir GATAVAS uzņemt bērnu ar specialām vajadzībām. Kad stāstījām Islandes vecāku organizācijas pārstāvjiem un pedagogiem, ka Latvijā skola var neuzņemt bērnu ar speciālām vajadzībām, viņi pārsteigumā iepleta acis: “Vai jūs esat ratificējuši konvenciju par Cilvēktiesībām”?

Mums ir grūti to atzīt, bet – tā ir visklajākā diskriminācija, ja bērnu atsakās uzņemt skolā, jo viņš ir invalīds. Ir vecāki, kas tāpēc pārceļas uz citu valsti. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies?

Apbrīnoju Saulkrastu mazā skolnieka mammas drosmi un uzņēmību. Turu īkšķi, lai izdotos!

Jana 


Komentēt

Kas rokā tur maciņu, tas sev paņem vairāk? Naudas sadale starp nozarēm. Sērdienīte: izglītība.

Jau ilgāku laiku vērīgāki sabiedrības pārstāvji var pamanīt, ka atalgojums darbiniekiem Finanšu ministrijā tiek piedāvāts augstāks nekā pārējās valsts pārvaldes iestādēs, lai arī mums valstī pastāvot vienotā atalgojuma sistēma un citi brīnumi. Varam apskatīt, piemēram, funkciju – grāmatvedība, kas katrā no ministrijām būtu salīdzināma pienākumu un atbildības ziņā. Piemēram Finanšu ministrijā ir grāmatvedības „Nodaļas vadītājs”, kas klasificēts amatu saimē un līmenī „14.VB” līmenī saņem atalgojumu 1850 EUR pirms nodokļu nomaksas. Savukārt, piemēram, Satiksmes ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem 1780 EUR. Tikmēr Veselības ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem tikai 1497 EUR. Diemžēl daudzās ministrijās (piemēram, IZM, LM, ZM) nav pieejami dati par noteiktajiem atalgojumiem saimēm un līmenim, kas ļautu mums salīdzināt vēl citus salīdzināmus amatus.
Protams, mēs nezinām, kura mēnešalgu grupas kategorija ir noteikta katram šiem no apskatītajiem darbiniekiem, tomēr būtu grūti noticēt, ka ministriju vadošie grāmatveži ir ierēdņi ar mazāk kā 3 gadu pieredzi grāmatvedībā, kas nozīmē, ka tiem visticamāk ir noteikta trešā, t.i., augstākā kategorija, un norādītais atalgojums ir konkrētās iestādes maksimālo iespēju robeža.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kad izrādās, ka Finanšu ministrija, kas sevi lepni dēvē par vadošo valsts pārvaldes iestādi finanšu jomā (kas nav melots, jo citas vienkārši nav), var saviem darbiniekiem noteikt augstākus atalgojumus.
Rodas pamatots jautājums, kā tas ir iespējams, ja situācija ar valsts budžetu ir dramatiska un ar katru gadu, kopš 2008.gada, kļūst tikai bēdīgāka?
Atbilde ir pavisam vienkārša. Kamēr citām ministrijām par atalgojumu saviem darbiniekiem nākas cīnīties ar zobiem un nagiem, un šajā cīņā nākas zaudēt argumentācijā tieši ar Finanšu ministriju, šai ministrijai rokas ir daudz brīvākas un iespējas iedalīt sev nepieciešamo atalgojumu ir daudz lielākas. Diemžēl, to pierāda arī skaitļi.
Piemēram, salīdzināsim Izglītības ministrijas uzturēšanas izdevumiem – atlīdzībai – noteikto pozīciju, kas ir minēta katra gada likumā par valsts budžetu (viegli pieejami www.likumi.lv), ar to pašu pozīciju, kas noteikta Finanšu ministrijai.

Tabula1

Izsakot skaitļus procentos pret konkrētajai ministrijai 2008. gadā piešķirto finansējumu, viegli var ieraudzīt, ka pēc atalgojuma cirpšanas 2009.gadā (ievērojiet, samazinājuma apjoms Finanšu ministrijai arī ir bijis mazāks kā Izglītības ministrijai), Finanšu ministrija „no krīzes” ir atguvusies daudz ātrāk.

Attēls1.jpg

Ja Finanšu ministrija šādi rīkojas attiecībā uz atlīdzību saviem darbiniekiem, kāda mums – sabiedrībai – ir pārliecība, ka tieši tāpat Finanšu ministrija nerīkojas arī attiecībā uz citām valstij svarīgām funkcijām? Un bēdīgākais, izskatās, ka tieši tā arī notiek, savas vajadzības Finanšu ministrija stāda augstāk par citu ministriju vajadzībām. Tā piemēram, kāds cits „Vecāki par izglītību” biedrs Ģirts Karnītis arī ir mēģinājis iedziļināties budžeta jautājumos, un secinājis, ka Finanšu ministrija kopš 2007.gada savu funkciju izpildei ir ieguvusi papildus 95 miljonus latu, kamēr Izglītības un zinātnes ministrijai ir bijis -57 miljonu samazinājums.
Valsts pārvaldes iestādēs tagad ir sākušās budžeta sastādīšanas kaislības. Daudzas vajadzības ir tikušas atliktas jau kopš 2008.gada un daudzas mūsu valsts sistēmas – izglītība, veselība, ceļi – ilgstoši nepietiekošā finansējuma trūkuma dēļ ir jau kļuvušas kroplas. Daudzviet ūdens sāk smelties mutē (arī burtiskā nozīmē). Gribētos cerēt, ka šogad ierasti pret citu iestāžu vajadzībām kurlie, striktie budžeta naudas dalītāji uz nodokļu maksātāju naudu paraudzīsies ar citām acīm. Jo Finanšu ministrija un nodokļi pastāv, lai valsts varētu nodrošināt savas funkcijas. Ja ir viens likums un viena taisnība ir visiem, tad nedrīkst pieļaut situāciju, ka iestāde, kurai Latvijā pieder vara pār budžeta cipariem, var rīkoties brīvi savās interesēs, neviena nesodīta un neierobežota.

Astra Cīrule