Vēlamies pateikties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un Veselības ministrijai par konferences organizēšanu, uz kuru tika uzaicinātas arī mūsu biedrības pārstāves.
Divās dienās tika gūts daudz labu atziņu un iedvesma tālākai sadarbībai ar valsts pārvaldi, pašvaldībām un izglītības iestādēm, lai mūsu visnozīmīgākais resurss — bērni — augtu veseli un izglītoti.
Mēs — sabiedrība — esam atbildīgi par katra bērna iespējām augt veselīgā un drošā vidē. Lai to nodrošinātu, ir jāiesaistās ikvienam sabiedrības loceklim. Turklāt tieša saistība ir arī valsts politikai veselības un izglītības jomā, pašvaldību līdzdalības infrastruktūrai, videi un drošībai skolās, sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalstam un iniciatīvām ieviešanā .
Konferencē vislielākā uzmanība tika pievērsta diviem jautājumiem par veselības veicināšanu: bērnu ēdināšana izglītības iestādēs un izglītošana par veselīgu uzturu, kā arī nepieciešamais fizisko aktivitāšu apjoms un to nodrošināšana. Tika uzsvērta kvalitatīvas ēdināšanas un pietiekamu fizisko aktivitāšu nozīme augstāku mācību rezultātu sasniegšanā.
Kā pozitīvs sasniegums Latvijā ir jāmin stingrais normatīvais regulējums, kur tiek regulēta bērnu ēdienkartē iekļaujamo produktu izvēle izglītības iestādēs, ierobežojot neveselīgas pārtikas jebkāda veida izmantošanu.
Labās prakses piemēri
Bērni saņem kvalitatīvāku un veselīgāku ēdienu, ja tas tiek organizēts un gatavots svaigs uz vietas izglītības iestādē atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem. Ēdienam jābūt vizuāli baudāmam. Kvalitatīvs subsidēts brokastu un pusdienu piedāvājums veicina mazāku neveselīgo našķu patēriņu.
1 % bērnu ir celiakija, 5 % eiropiešu (un līdz pat 95 % aziātu) ir piena olbaltumvielu nepanesamība! Bērniem tiek atklātas daudz un dažādas pārtikas produktu alerģijas. Izglītības iestādē ir jānodrošina arī šo bērnu uztura vajadzības, neizceļot tos uz pārējo bērnu fona ar izteikti atšķirīga izskata ēdienu.
Igaunijā ir izdotas pavārgrāmatas ar izglītības iestāžu ēdnīcām ieteicamo labo praksi.
Zviedrijā skolas ēdnīcā bērni paši izvēlas un sakomplektē savas porcijas no piedāvājuma, kas tiek gatavots un piedāvāts atbilstoši veselīga uztura principiem.
Mailss Bremners no Lielbritānijas teic, “Bērnam ir jāiemāca gatavot ēst veselīgi un to var darīt gan skolā, gan mājās. Bērnam ir jāizprot ēdiena rašanās process un jāatklāj tā radošums, jāsniedz izpratne par to, kā rodas ēdiens, un jāiemāca pašam gatavot vismaz piecus ēdienus. Briti uzsver nepieciešamību ēdienreizi izbaudīt ar visām maņām. Kvalitatīvs ēdiens skolā — veselība un labāki mācību rezultāti.”
Somijā veicina bērnu došanos uz skolu ar kājām vai velosipēdu. Par to ir atbildīga pašvaldība pilsētplānošanas un kārtības uzturēšanas ietvaros. Veselīgajās pilsētās skolēni uz skolu dodas ar kājām vai velosipēdu, nevis vecāku vadītā “taksometrā”. Pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies infrastruktūra un drošība, un būtu ieteicams to maksimāli veicināt arī turpmāk. Katram bērnam ir nepieciešamas ne mazāk kā 60 minūtes aktīvas kustības dienā. Lai samazinātu laiku, kas skolā tiek pavadīts sēžot, var, piemēram, daļā mācību telpu krēslus aizvietot ar vingrošanas bumbām vai izvietot galdus darbam stāvus, nodrošināt garākus pusdienu starpbrīžus, tostarp veicināt pastaigas svaigā gaisā.
Somijā skolas sporta infrastruktūru bērni var izmantot arī ārpus mācību laika.
“The ToyBox Study” — izglītības iestādes vides un ēdināšanas principu pozitīvais efekts uz pirmsskolas bērnu veselību, nodrošinot bērnus ar veselīgu ēdienu un samazinot laiku, ko bērni pavada sēžot (http://www.worldobesity.org/what-we-do/policy-prevention/projects/toyboxproject/).
Konferences runātāji pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju negatīvajai ietekmei, kas veicina pasīvu dzīves veidu. Tika rosināts, ka tie var arī tikt izmantoti, lai veicinātu interesi par aktīvu dzīvesveidu un veselīgu uzturu, piemēram, dažādas spēles un mobilās lietojumprogrammas var izmantot kā soļu skaitītāju u. tml. Tika minēta arī “draņķpārtikas” reklāmas apjomu ietekme uz sabiedrības veselību. Grieķijā tika veikts pētījums par to, kā lieko svaru maziem bērniem veicina ēšana, skatoties televizoru.
Bērni ir jebkuras sabiedrības visvērtīgākais resurss. Investīcijas bērnu veselībā ir investīcijas veselīgā sabiedrībā nākotnē. (Dr.A.Tsouros)
Vislabākā valsts veselības politika nav nekā vērta, ja tajā nepiedalās pašvaldība un apkaimes . (Dr. A. Tsouros)
Par sabiedrības atbildību par bērnu ievirzīšanu veselīgā dzīvesveidā un drošā vidē. (Dr. A.Tsouros)
Aktīva dzīvesveida popularizēšana saistīta gan ar fizisko aktivitāšu veicināšanu, gan socializēšanos visās iedzīvotāju grupās. (Agis Curs)
Skolām ir īpaša loma veselīgas vides radīšanā. Veselīgs uzturs, droša vide fiziskām aktivitātēm. (Gaudens Galea)
Cilvēki ar zemiem ienākumiem un izglītību ir vairāk pakļauti neveselīgam dzīves veidam un pārtikai. (John F. Ryan)
Vecāki par izglītību 