Biedrības “Vecāki par izglītību” biedre Elīna Gertmane 11.–12. maijā piedalījās pasākumā “Augsta līmeņa tikšanās par invaliditātes jautājumiem “No iekļaujošas izglītības uz iekļaujošu nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti””.
Debatēs tika runāts par to, ka izglītība nav tikai priekšnosacījums tālākai iekļaušanai, tās ir cilvēku pamattiesības. Tika analizēts, kāda iekļaujošā izglītība realitātē un kādi ir sistemātiskie šķēršļi, kas joprojām ir jāpārvar, kam jānotiek, lai iekļaujošā izglītība kļūtu par realitāti.
Tika diskutēts par izglītības pieejamību: attālums, pielāgojamība, skolotāju sagatavotība, kā arī par to, ka nevar pārmest skolotājiem, jo pedagogu izglītības programma jau gadiem ilgi nav tikusi pārstrādāta, t. i., trūkst pieredzes un zināšanas darbā ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības.
Debatēs tika pieminēta sistemātiskā barjera — pastāv noteikti uzskati par mācību programmu, kas galvenokārt tiek balstīta uz saturu, bet tomēr šī programma būtu jāpielāgo arī individuālām vajadzībām un sociālai apmācībai. Tika izvirzītas šādas galvenās rīcības iekļaujošai izglītībai:
- Informatīvas un izglītojošas kampaņas saistībā ar bērniem ar invaliditāti, lai būtu sapratne par šiem jautājumiem;
- jārunā ne tikai par izglītību kopumā un saturu, bet arī par citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, piekļuve, telpas, aprīkojums utt.;
- nepieciešams apmācīt personālu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, lai mainītu viņu motivāciju pieejai apmācīt visus bērnus, ne tikai mācot priekšmetu.
Latvijā iekļaujoša izglītība, diemžēl nav realitāte, bet gan individuāli, vecāku izcīnīti pasākumi. Var šķist, ka dāļā citu valstu situācija ir ievērojami labāka, tomēr invalīdu diskriminācija pastāv visās valstīs. Elīna biedrības vārdā pauda viedokli, ka “iekļaujošā izglītība ir apmācību vieta visiem. Tā ir vieta, kur gūt zināšanas un prasmes, kā arī socializēties, balstoties uz vienlīdzības principiem, jo daudzveidība ir nepieciešama ikvienam — gan bērniem ar invaliditāti, gan bērniem bez invaliditātes. Skolotājiem ir jāprot mācīt ne tikai konkrēts priekšmets… ir jāprot mācīt visiem bērniem, lai ikviens gūtu labumu no zināšanām. Tam ir nepieciešami atbilstoši apstākļi. Visiem izglītības sistēmas dalībniekiem ir jābūt pozitīvai attieksmei pret iekļaujošo izglītību. Ir jānodrošina laba komunikācija un vērtību nodošana. Ir svarīga arī atbilstoša līderība, lai IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA KĻŪTU PAR REALITĀTI!”
Elīna teic: “Iekļaujošā izglītība ir liels izaicinājums, tomēr, tas ir ieguvums visiem. Skolotājiem, bērniem, ģimenei, jo īpaši tad, ja kvalitatīva izglītība sasniedz tādus rezultātus, ka persona ar invaliditāti var iekļauties sabiedrībā, būt darbspējīga un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi pat patstāvīgi. Daļai cilvēku ar invaliditāti segradācijas periodā, šis ir nerealizēts/neīstenots sapnis, kādam realitāte, tikai tāpēc, ka nebija tiesību/iespēju to realizēt/īstenot.”
Tikšanās rezultātā tika definētas nākotnes politiskās vadlīnijas, tostarp, izglītībai un nodarbinātībai personām ar invaliditāti.
Savā noslēguma runā A.Barča kungs teica: “Visi šajā konferencē iekļautie jautājumi ir būtiski un vienlīdz svarīgi. Radīt lielāku darba vietu skaitu, radīt labāku dzīvi iedzīvotājiem, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi — šāds mērķis ir definēts Eiropas Nodarbinātības stratēģijā un stratēģijā „Eiropa 2020””.
Tikšanās sadarbībā ar Eiropas Komisiju tika rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Konferencē piedalījās aptuveni 140 dalībnieku — ES dalībvalstu ministri un augsta līmeņa amatpersonas, pārstāvji no Eiropas Komisijas, citām ES institūcijām un Eiropas Padomes, nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti invaliditātes jautājumos. Tikšanās laikā tika vērtēts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progress un Eiropas invaliditātes stratēģijas 2010.-2020.gadam virzības vidusposma izvērtējums.
P.S. 2015.gada 25.februārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušajām NVO vienojās par būtiskākajām 2015. gada prioritātēm — NVO fonda izveide Latvijā, tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte, valsts drošība. NVO un MK sadarbības memorandu parakstīja parakstīja biedrība Vecāki par izglītību.
Agnese Ruska
Vecāki par izglītību 