Biedrība „Vecāki par izglītību” (VPI) iepazinās ar 2015. gada 11. jūnijā atsūtīto Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles prezentāciju “Atalgojuma modelis un izaicinājumi” un vēlas izteikt savu viedokli.
Prezentācijā skaidri pateikts, ka sekmes ir atkarīgas no sociālekonomiskās situācijas ģimenē. Tāpat ir uzsvērts, ka pusē skolu mācās 15% skolēnu un otrā pusē – atlikušie 85%. Tomēr prezentācijā piedāvātajā modelī nav redzami šīs problēmas risinājumi. Drīzāk secināms, ka tiks veikta naudas pārdale par labu mazajām skolām un noņemta nauda tiem, kas strādā šajās lielajās skolās, kur mācās 85% bērnu.
Prezentācijā pieminētais darbs ar talantīgajiem, kas uzrādītu PISA 5., 6. līmeņa rezultātu, VPI ieskatā ir iespējams tur, kur klasē ir 20 – 25 bērni. Diemžēl, jaunais modelis mudina veidot klases ar vairāk nekā 25 bērniem, lai pedagogs saņemtu lielāku algu. Tāpēc sliecamies apgalvot, ka nav pazīmju, ka jaunais modelis tiešām piedāvātu iespējas PISA rezultātu uzlabošanai. Lūdzam precizēt, ko tieši IZM plāno jaunajā algu modelī noteikt, lai tas potenciāli atstātu pozitīvu iespaidu uz PISA rezultātiem.
Joprojām nav skaidrs mehānisms, kā tiek rēķināta skolotāju / skolēnu skaita attiecība – vai tiek rēķināti tikai kontaktstundās nodarbinātie pedagogi, vai tiek pieskaitīti arī logopēdi, speciālie pedagogi, sociālie pedagogi un pat bibliotekāri? Vai arī tiek skaitīti skolotāji pēc likmēm? Katrs variants dos jūtami atšķirīgu rezultātu. Nezinot, kāda tieši formula tiek izmantota, lai noteiktu pedagogu skaitu, ir pāragri izdarīt secinājumus par pedagogu atalgojumu vispār. Tāpēc VPI lūdz skaidrot šos jautājumus un norādīt formulas.
Ja ar pašlaik spēkā esošo sistēmu skolotājs ar 25 kontaktstundām, darbu labošanu un klases audzināšanu strādā 1,5 likmes, tad pēc jaunā modeļa viņam par to pašu darbu sanāk knapi amata vienība. Tas, protams, varētu uzlabot statistiku, taču nekādi neuzlabos skolotāja atalgojumu. Kā jau norādījām savā iepriekšējā vēstulē, joprojām mulsinošas ir skolas administrācijas darbinieku tiesības piekopt brīvprātīgo darbu un vadīt mācību stundas. Skolas administrācija tiek nostādīta dilemmas priekšā – lai nezaudētu pedagoģisko kvalifikāciju, ko pieprasa amats, ir jāstrādā klasē, tajā pašā laikā par to nav iespējams saņemt atalgojumu. VPI ieskatā šajā situācijā pedagogi pamatoti iebildīs pret šādu IZM piedāvājumu, jo vienīgais ieguvējs šajā situācijā varētu būt šķietami uzlabotie statistikas dati atskaitēs. Ņemot vērā, ka pedagogi daudzkārt ir pauduši neapmierinātību ar savu atalgojumu, šādas izmaiņas varētu novest pie streikiem, kuri negatīvi ietekmēs mācību procesu.
Kādā veidā IZM ieskatā jaunais atalgojuma modelis nodrošinās, ka skolotāju pārslodze mazināsies, bet atalgojums kļūs konkurētspējīgāks un nodrošinās labāko pedagogu piesaisti skolām?
Tāpat VPI vēlas norādīt, ka prezentācija neietver sevī informāciju par, piemēram, internātskolu pedagogu slodzes aprēķinu jaunajā modelī – nav skaidrs, kā tiks aprēķināta slodze un ar to saistītais atalgojums internātskolu pedagogiem. Kādas izmaiņas skars šīs skolas?
15.06.15. savā apsveikumā Iespējamā Misija 8 Izglītības un zinātnes ministrijas ministre Mārīte Seile atgādināja: “Izglītības kvalitāte ir atkarīga no skolotāju un skolu direktoru kvalitātes”.
Tāpēc ir jāņem vērā, ka skolotāji sagaida, ka viņu kvalitatīvi veiktais darbs tiks arī atbilstoši atalgots, nevis viņus mudinās strādāt uz brīvprātības un entuziasma pamatiem.
Vecāki par izglītību 