Mūsu komanda

Labdien, varam iepazīties!

Kristīne Kazaka                                                                                       

Esmu divu bērnu mamma. Pēc izglītības esmu optometriste, bet strādāju valsts pārvaldē. Esmu ideāliste un ticu labajam cilvēkos, jo tādas ir manas vērtības dzīvē un arī darbā. Strādājot valsts pārvaldē, redzu šīs sistēmas labās un sliktās puses. Un redzu, ka darbojoties, rīkojoties un aktīvi piedaloties tajā var kaut ko mainīt. Varbūt ne tik ātri kā gribētos, bet mainīt var.

Esmu viena no biedrības dibinātājām. Tā radās brīdī, kad valdība nolēma, ka 6-gadīgie bērni jāsūta skolā. Tas bija tik negaidīti vecākiem un bez jebkādas sagatavošanās un plāna no valdības puses, ka nolēmu aktīvi iesaistīties procesos, kas skar bērnu izglītības jomu. Mēs bijām vairāki domubiedri šajā jautājumā un nolēmām dibināt biedrību. Tā 2009. gada 17. oktobrī radās biedrība „Vecāki par izglītību”. Esmu šīs biedrības valdes locekle. Es nespēju atrasties malā un noskatīties. Vēlos iesaistīties un darīt visu iespējamo, lai izglītības jomā izmaiņas būtu ne tikai izmaiņu pēc, bet gan tiktu ieviesti uzlabojumi, kas nāktu par labu gan skolēniem pašiem, gan visai sabiedrībai.

Silvija Titova- Meija

Četru bērnu mamma. Kopš dzimšanas esmu altruiste un vājāko aizstāve.

Sabiedriskās aktivitātes sāku tālajos 80 –tajos kā oktobrēnu draugu padomes locekle, vēlāk padomes priekšsēdētāja.  Patīk atrasties aktīvu cilvēku – domubiedru kompānijā  un notikumu epicentrā, ir tendence neturēt mēli aiz zobiem un izteikt savu viedokli. Mudinu cilvēkus nebaidīties, regulāri zvanīt  „savam” tas ir, sevis ievēlētajam Saeimas un pašvaldības deputātam, iztaujāt par paveikto un to visu atzīmēt pierakstu blociņā, lai nākošajās vēlēšanās zinātu par ko ir  vai nav jābalso. Joprojām ticu labajam.

Baiba Dorne

Pirmkārt-esmu četru bērnu mamma, otrkārt-pēc profesijas –svētku organizatore un pasākumu režisore, organizēju  un vadu pasākumus kā mazajiem, tā lielajiem. Vecāku kustībā iesaistos, jo vēlos piedalīties un līdzdarboties savu  bērnu  izglītības procesos viņu pašu nākotnes vārdā. Manas aktivitātes ir saistītas ar manu dzimto Engures  pagastu- dažādi pasākumi, lielāki un mazāki svētki, kā arī darbs ar bērnu teātri (ir godalgotas vietas skatēs). Darbojos Engures bērnudārza „Spārīte” vecāku padomē (padomes priekšsēdētāja).

Gundega Zemture
Kopš agras bērnības manas stihijas ir ūdens un knibināšanās ar rokdarbiem. Pieaugot tas realizējās vairākos profesionālos virzienos – vispirms pedagoģija, pēc tam knipelēto mežģīņu darināšana, vēlāk arī grāmatvedība.  Tagad esmu mamma diviem palaidnīgiem puikām un mazai princesei, kas visi ir tik līdzīgi, bet katrs atsevišķi tik pārsteidzoši unikāls ar savu atšķirīgu pasaules skatījumu un vajadzībām. Mani pārsteidz izglītības sistēmas amatpersonu vēlme bērnus vienādot un piemērot shēmai, kas radusies viņu galvās, tajā pašā laikā pilnībā ignorējot, ka bērni ir tik dažādi. Kāpēc katram augam prasmīgs dārznieks piemeklē tam vispiemērotākos apstākļus veiksmīgai augšanai un bagātīgai ražai, bet bērnam ir jāpiemērojas kā sistēmai ērtāk? Man ir svarīgi, lai katram bērnam ir līdzvērtīgas iespējas iegūt vislabāko izglītību viņam vispiemērotākajā veidā.

Kā es nokļuvu biedrībā? Pēc pirmā šoka saskarē ar paštaisnām amatpersonām izglītības jomā radās vēlme kaut ko darīt lietas labā.  Un tā mēs trīs mammas 2008. gada pavasarī satikāmies, lai piespiestu amatpersonas risināt vietu trūkumu bērnudārzos, lai novērstu korupcijas riskus bērnu uzņemšanā un ieviestu centralizētu elektronisko rindu. Un tā pamazām rats iekustējās, amatpersonām nācās saprast, ka ar vecākiem nāksies rēķināties, jo tie arvien vairāk sāk apzināties savas tiesības. Taču tad politiķi un ierēdņi izlēma, ka bērnudārzu trūkumu var atrisināt ļoti vienkārši – sešgadīgos bērnus aizsūtot uz skolu. Tā kā šeit ar domubiedru grupu vien nepietika, tapa biedrība jau ar lielākiem mērķiem.