“Izglītības kvalitāte ir atkarīga no skolotāju un skolu direktoru kvalitātes”. /M.Seile, Izglītības ministre/

Biedrība „Vecāki par izglītību” (VPI) iepazinās ar 2015. gada 11. jūnijā atsūtīto Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles  prezentāciju “Atalgojuma modelis un izaicinājumi” un vēlas izteikt savu viedokli.

Prezentācijā skaidri pateikts, ka sekmes ir atkarīgas no sociālekonomiskās situācijas ģimenē. Tāpat ir uzsvērts, ka pusē skolu mācās 15% skolēnu un otrā pusē – atlikušie 85%.  Tomēr prezentācijā piedāvātajā modelī nav redzami šīs problēmas risinājumi. Drīzāk secināms, ka tiks veikta naudas pārdale par labu mazajām skolām un noņemta nauda tiem, kas strādā šajās lielajās skolās, kur mācās 85% bērnu.

Prezentācijā pieminētais darbs ar talantīgajiem, kas uzrādītu PISA 5., 6. līmeņa rezultātu, VPI ieskatā ir iespējams tur, kur klasē ir 20 – 25 bērni. Diemžēl, jaunais modelis mudina veidot klases ar vairāk nekā 25 bērniem, lai  pedagogs saņemtu lielāku algu. Tāpēc sliecamies apgalvot, ka nav pazīmju, ka jaunais modelis tiešām piedāvātu iespējas PISA rezultātu uzlabošanai. Lūdzam precizēt, ko tieši IZM plāno jaunajā algu modelī noteikt, lai tas potenciāli atstātu pozitīvu iespaidu uz PISA rezultātiem.

Joprojām nav skaidrs mehānisms, kā tiek rēķināta skolotāju / skolēnu skaita attiecība – vai tiek rēķināti tikai kontaktstundās nodarbinātie pedagogi, vai tiek pieskaitīti arī logopēdi, speciālie pedagogi, sociālie pedagogi un pat bibliotekāri? Vai arī tiek skaitīti skolotāji pēc likmēm? Katrs variants dos jūtami atšķirīgu rezultātu. Nezinot, kāda tieši formula tiek izmantota, lai noteiktu pedagogu skaitu, ir pāragri izdarīt secinājumus par pedagogu atalgojumu vispār. Tāpēc VPI lūdz skaidrot šos jautājumus un norādīt formulas.

Ja ar pašlaik spēkā esošo sistēmu skolotājs ar 25 kontaktstundām, darbu labošanu un klases audzināšanu strādā 1,5 likmes, tad pēc jaunā modeļa viņam par to pašu darbu sanāk knapi amata vienība. Tas, protams, varētu uzlabot statistiku, taču nekādi neuzlabos skolotāja atalgojumu. Kā jau norādījām savā iepriekšējā vēstulē, joprojām mulsinošas ir skolas administrācijas darbinieku tiesības piekopt brīvprātīgo darbu un vadīt mācību stundas. Skolas administrācija tiek nostādīta dilemmas priekšā – lai nezaudētu pedagoģisko kvalifikāciju, ko pieprasa amats, ir jāstrādā klasē, tajā pašā laikā par to nav iespējams saņemt atalgojumu. VPI ieskatā šajā situācijā pedagogi pamatoti iebildīs pret šādu IZM piedāvājumu, jo vienīgais ieguvējs šajā situācijā varētu būt šķietami uzlabotie statistikas dati atskaitēs. Ņemot vērā, ka pedagogi daudzkārt ir pauduši neapmierinātību ar savu atalgojumu, šādas izmaiņas varētu novest pie streikiem, kuri negatīvi ietekmēs mācību procesu.

Kādā veidā IZM ieskatā jaunais atalgojuma modelis nodrošinās, ka skolotāju pārslodze mazināsies, bet atalgojums kļūs konkurētspējīgāks un nodrošinās labāko pedagogu piesaisti skolām?

Tāpat VPI vēlas norādīt, ka prezentācija neietver sevī informāciju par, piemēram, internātskolu pedagogu slodzes aprēķinu jaunajā modelī – nav skaidrs, kā tiks aprēķināta slodze un ar to saistītais atalgojums internātskolu pedagogiem. Kādas izmaiņas skars šīs skolas?

15.06.15. savā apsveikumā Iespējamā Misija 8 Izglītības un zinātnes ministrijas ministre Mārīte Seile atgādināja: “Izglītības kvalitāte ir atkarīga no skolotāju un skolu direktoru kvalitātes”.

Tāpēc ir jāņem vērā, ka skolotāji sagaida, ka viņu kvalitatīvi veiktais darbs tiks arī atbilstoši atalgots, nevis viņus mudinās strādāt uz brīvprātības un entuziasma pamatiem.

 

Iekļaujoša izglītība — vienādas iespējas un tiesības visiem!

Biedrības “Vecāki par izglītību” biedre Elīna Gertmane 11.–12. maijā piedalījās pasākumā “Augsta līmeņa tikšanās par invaliditātes jautājumiem “No iekļaujošas izglītības uz iekļaujošu nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti””.

Debatēs tika runāts par to, ka izglītība nav tikai priekšnosacījums tālākai iekļaušanai, tās ir cilvēku pamattiesības. Tika analizēts, kāda iekļaujošā izglītība realitātē un kādi ir sistemātiskie šķēršļi, kas joprojām ir jāpārvar, kam jānotiek, lai iekļaujošā izglītība kļūtu par realitāti.

Tika diskutēts par izglītības pieejamību: attālums, pielāgojamība, skolotāju sagatavotība, kā arī par to, ka nevar pārmest skolotājiem, jo pedagogu izglītības programma jau gadiem ilgi nav tikusi pārstrādāta, t. i., trūkst pieredzes un zināšanas darbā ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības.

Debatēs tika pieminēta sistemātiskā barjera — pastāv noteikti uzskati par mācību programmu, kas galvenokārt tiek balstīta uz saturu, bet tomēr šī programma būtu jāpielāgo arī individuālām vajadzībām un sociālai apmācībai. Tika izvirzītas šādas galvenās rīcības iekļaujošai izglītībai:

• Informatīvas un izglītojošas kampaņas saistībā ar bērniem ar invaliditāti, lai būtu sapratne par šiem jautājumiem;
• jārunā ne tikai par izglītību kopumā un saturu, bet arī par citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, piekļuve, telpas, aprīkojums utt.;
• nepieciešams apmācīt personālu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, lai mainītu viņu motivāciju pieejai apmācīt visus bērnus, ne tikai mācot priekšmetu.

Latvijā iekļaujoša izglītība, diemžēl nav realitāte, bet gan individuāli, vecāku izcīnīti pasākumi. Var šķist, ka dāļā citu valstu situācija ir ievērojami labāka, tomēr invalīdu diskriminācija pastāv visās valstīs. Elīna biedrības vārdā pauda viedokli, ka “iekļaujošā izglītība ir apmācību vieta visiem. Tā ir vieta, kur gūt zināšanas un prasmes, kā arī socializēties, balstoties uz vienlīdzības principiem, jo daudzveidība ir nepieciešama ikvienam — gan bērniem ar invaliditāti, gan bērniem bez invaliditātes. Skolotājiem ir jāprot mācīt ne tikai konkrēts priekšmets… ir jāprot mācīt visiem bērniem, lai ikviens gūtu labumu no zināšanām. Tam ir nepieciešami atbilstoši apstākļi. Visiem izglītības sistēmas dalībniekiem ir jābūt pozitīvai attieksmei pret iekļaujošo izglītību. Ir jānodrošina laba komunikācija un vērtību nodošana. Ir svarīga arī atbilstoša līderība, lai IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA KĻŪTU PAR REALITĀTI!”

Elīna teic: “Iekļaujošā izglītība ir liels izaicinājums, tomēr, tas ir ieguvums visiem. Skolotājiem, bērniem, ģimenei, jo īpaši tad, ja kvalitatīva izglītība sasniedz tādus rezultātus, ka persona ar invaliditāti var iekļauties sabiedrībā, būt darbspējīga un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi pat patstāvīgi. Daļai cilvēku ar invaliditāti segradācijas periodā, šis ir nerealizēts/neīstenots sapnis, kādam realitāte, tikai tāpēc, ka nebija tiesību/iespēju to realizēt/īstenot.”

Tikšanās rezultātā tika definētas nākotnes politiskās vadlīnijas, tostarp, izglītībai un nodarbinātībai personām ar invaliditāti.

Savā noslēguma runā A.Barča kungs teica: “Visi šajā konferencē iekļautie jautājumi ir būtiski un vienlīdz svarīgi. Radīt lielāku darba vietu skaitu, radīt labāku dzīvi iedzīvotājiem, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi — šāds mērķis ir definēts Eiropas Nodarbinātības stratēģijā un stratēģijā „Eiropa 2020””.

Tikšanās sadarbībā ar Eiropas Komisiju tika rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Konferencē piedalījās aptuveni 140 dalībnieku — ES dalībvalstu ministri un augsta līmeņa amatpersonas, pārstāvji no Eiropas Komisijas, citām ES institūcijām un Eiropas Padomes, nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti invaliditātes jautājumos. Tikšanās laikā tika vērtēts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progress un Eiropas invaliditātes stratēģijas 2010.-2020.gadam virzības vidusposma izvērtējums.

P.S. 2015.gada 25.februārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušajām NVO vienojās par būtiskākajām 2015. gada prioritātēm — NVO fonda izveide Latvijā, tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte, valsts drošība. NVO un MK sadarbības memorandu parakstīja parakstīja biedrība Vecāki par izglītību.

Agnese Ruska

Augsta līmeņa konference par invaliditātes jautājumiem

11. un 12. maijā Rīgā norisinājās  augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) amatpersonu konference, kurā tiek spriests par personu ar invaliditāti stāvokli Eiropas Savienībā.

Biedrības pārstāve piedalījās šajā konferencē, galvenā atziņa – Konference bija vērtīga, jo bija definētas nākotnes politiskās vadlīnijas, tostarp, akcents izglītība un nodarbinātība cilvēkiem ar invaliditāti.

 

Plašāks biedrības pārstāves viedoklis tiks publicēts drīzumā.

Mazliet no LSM ziņu dienesta sagatavotā par konferenci

http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/es-limeni-trukst-sapratnes-par-personam-ar-invaliditati.a129144/

Sveicam visas māmiņas Mātes dienā!

„Tu esi kā jūra, kā liedags silts,

Caur tevi viss dvēseles guvums.

Tu esi atvars un drošais tilts,

Un dienu un rītausmu tuvums.”

/I.Lasmanis/

 

Siguldas dome – pozitīvs piemērs!

 

Siguldas novada dome ir piemērs, kā pakalpojuma pasūtītājam jārīkojas situācijās, kad piegādāto pārtikas produktu un sniegto ēdināšanas pakalpojumu kvalitāte nenodrošina iepirkuma līgumā garantēto.

Ja raidījumā „De Facto” 12.04.2015. Siguldas novada domes pārstāve izteica šaubas par iespēju lauzt līgumu ar uzņēmumu “Kretingos Maistos”, jo „tikt vaļā no ne tik kvalitatīva pakalpojuma sniedzēja, kā mēs vēlētos, nemaz nav tik viegli”, tad pēc 12 dienām mēs redzam, ka līgumi ir ne tikai lauzti, bet ir noslēgti pat līgumi ar citiem bērnu ēdinātājiem, komentē biedrības „Vecāki par izglītību” valdes locekle Silvija Meija-Titova.

Ja visi pakalpojuma saņēmēji sekos noslēgtā līguma nosacījumu izpildei, pakalpojumu sniedzēji neatļausies riskēt piegādāt izglītības iestādēm nekvalitatīvus un prasībām neatbilstošus produktus un likt galdā nebaudāmus ēdienu pārpalikumus.

Informācijas avots

http://www.e-novads.lv/rigasregions/siguldas-novads/322692/nosledzies-iepirkums-par-tris-siguldas-izglitibas-iestazu-skolenu-edinasanu-lidz-macibu-gada-beigam.html

 

 

Bērni nesaņems kvalitatīva un organisma vajadzībām atbilstošu pārtiku, kamēr pasūtītāji nelauzīs līgumus ar piegādātājiem, kuri nepilda savas saistības.

Kvalitatīva pārtika bērnam nav mazāk svarīga par seksuālo audzināšanu, kas pēdējā laikā atrodas uzmanības epicentrā, uzskata bērnu vecāku biedrības „Vecāki par izglītību” valdes locekle Silvija Titova Meija.

Raidījuma „De facto” sižets par ēdiena apšaubāmo kvalitāti Siguldas skolās parāda, ka jautājumi par bērnu uzturu sabiedrībā ir pamesti novārtā. Sigulda novada dome ir slēgusi līgumus, kas garantē iepirkumam atbilstošas pārtikas pagatavošanu vai piegādi, tāpēc, kad līgumslēdzējs nepilda savas līgumsaistības, dārgāko un kvalitatīvo produktu vietā ēdienā iestrādā normatīvajam regulējumam neatbilstošus, porcijas ir mazākas nekā paredz ēdienkarte, pasniedz atlikušo ēdienu atkārtoti vēl nākamajā dienā, tad tiek krāpti ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki, kuri ir nodokļu maksātāji.

Ja pašvaldība maksā par līgumam neatbilstošu pakalpojumu, tā nerīkojas savu nodokļu maksātāju interesēs. Kā vecāku organizācija sagaidām, ka Siguldas dome nekavējoties uzsāks procedūru līguma laušanai ar piegādātāju, jo minētajā gadījumā krāpšana vairs nav ētikas, bet LR tiesas kompetences jautājums.

Skolu direktoriem jābūt aktīvākiem bērnu interešu aizstāvībā. Kā jau norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, skolas medmāsai ir tiesības un pienākums katru dienu sekot bērnu ēdienkartei, atvestajiem produktiem un porciju kvalitātei. Ja skola izliekas neredzam, ko dara negodīgie pakalpojuma piegādātāji, tas rada bažas par nepieciešamību meklēt skolai citu vadību. Tā kā 1.—3. klašu skolēnu ēdināšanu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tad arī valsts pārstāvjiem ir jākontrolē, kā šie līdzekļi tiek izmantoti.

Jo vairāk būs gadījumu, kad pakalpojuma saņēmējs lūgs ierosināt krimināllietu pret negodīgu komersantu, kurš krāpj pasūtītāju, jo retāk konkursu pretendenti piedāvās zemāko cenu un riskēs uz mūsu bērnu veselības rēķina nenodrošināt kvalitatīvu ēdienu, uzsver Silvija Titova Meija.

Par valsts līdzfinansējumu privāto pirmsskolu audzēkņiem

 Valsts līdzfinansējums privāto pirmsskolu audzēkņiem, kuriem nav vietas pašvaldības bērnudārzos , saglabāsies tikai līdz 2015.g.31.decembrim.

Biedrība “Vecāki par izglītību” pievienojas Privāto pirmsskolu biedrībai šīs tēmas aktualizēšanai un risināšanai.

 

“LNT” ziņu dienesta sižets – 

http://www.tvplay.lv/parraides/900-sekundes/577683?autostart=true

 

Par konferenci „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, kas risinājās šā gada 23.-24. februārī Rīgā.

 

Esam saņēmuši no Veselības ministrijas  norādi/ linku Lektoru prezentācijām, video ierakstiem un bildēm  no konferences „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, kas risinājās šā gada 23.-24. februārī Rīgā.

 

http://www.vm.gov.lv/en/what_is_new/presidency_events/43_high_level_conference_healthy_lifestyles_nutrition_and_physi/

Augsta līmeņa konference „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”

Vēlamies pateikties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un Veselības ministrijai par konferences organizēšanu, uz kuru tika uzaicinātas arī mūsu biedrības pārstāves.

Divās dienās tika gūts daudz labu atziņu un iedvesma tālākai sadarbībai ar valsts pārvaldi, pašvaldībām un izglītības iestādēm, lai mūsu visnozīmīgākais resurss — bērni — augtu veseli un izglītoti.

Mēs — sabiedrība — esam atbildīgi par katra bērna iespējām augt veselīgā un drošā vidē. Lai to nodrošinātu, ir jāiesaistās ikvienam sabiedrības loceklim. Turklāt tieša saistība ir arī valsts politikai veselības un izglītības jomā, pašvaldību līdzdalības infrastruktūrai, videi un drošībai skolās, sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalstam un iniciatīvām ieviešanā .

Konferencē vislielākā uzmanība tika pievērsta diviem jautājumiem par veselības veicināšanu: bērnu ēdināšana izglītības iestādēs un izglītošana par veselīgu uzturu, kā arī nepieciešamais fizisko aktivitāšu apjoms un to nodrošināšana. Tika uzsvērta kvalitatīvas ēdināšanas un pietiekamu fizisko aktivitāšu nozīme augstāku mācību rezultātu sasniegšanā.

Kā pozitīvs sasniegums Latvijā ir jāmin stingrais normatīvais regulējums, kur tiek regulēta bērnu ēdienkartē iekļaujamo produktu izvēle izglītības iestādēs, ierobežojot neveselīgas pārtikas jebkāda veida izmantošanu.

Labās prakses piemēri

Bērni saņem kvalitatīvāku un veselīgāku ēdienu, ja tas tiek organizēts  un gatavots svaigs uz vietas izglītības iestādē atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem. Ēdienam jābūt vizuāli baudāmam. Kvalitatīvs subsidēts brokastu un pusdienu piedāvājums veicina mazāku neveselīgo našķu patēriņu.

1 % bērnu ir celiakija, 5 % eiropiešu (un līdz pat 95 % aziātu) ir piena olbaltumvielu nepanesamība! Bērniem tiek atklātas daudz un dažādas pārtikas produktu alerģijas. Izglītības iestādē ir jānodrošina arī šo bērnu uztura vajadzības, neizceļot tos uz pārējo bērnu fona ar izteikti atšķirīga izskata ēdienu.

Igaunijā ir izdotas pavārgrāmatas ar izglītības iestāžu ēdnīcām ieteicamo labo praksi.

Zviedrijā skolas ēdnīcā bērni paši izvēlas un sakomplektē savas porcijas no piedāvājuma, kas tiek gatavots un piedāvāts atbilstoši veselīga uztura principiem.

Mailss Bremners no Lielbritānijas teic, “Bērnam ir jāiemāca gatavot ēst veselīgi un to var darīt gan skolā, gan mājās. Bērnam ir jāizprot ēdiena rašanās process un jāatklāj tā radošums, jāsniedz izpratne par to, kā rodas ēdiens, un jāiemāca pašam gatavot vismaz piecus ēdienus. Briti uzsver nepieciešamību ēdienreizi izbaudīt ar visām maņām. Kvalitatīvs ēdiens skolā — veselība un labāki mācību rezultāti.”

Somijā veicina bērnu došanos uz skolu ar kājām vai velosipēdu. Par to ir atbildīga pašvaldība pilsētplānošanas un kārtības uzturēšanas ietvaros. Veselīgajās pilsētās skolēni uz skolu dodas ar kājām vai velosipēdu, nevis vecāku vadītā “taksometrā”. Pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies infrastruktūra un drošība, un būtu ieteicams to maksimāli veicināt arī turpmāk. Katram bērnam ir nepieciešamas ne mazāk kā 60 minūtes aktīvas kustības dienā. Lai samazinātu laiku, kas skolā tiek pavadīts sēžot, var, piemēram, daļā mācību telpu krēslus aizvietot ar vingrošanas bumbām vai izvietot galdus darbam stāvus, nodrošināt garākus pusdienu starpbrīžus, tostarp veicināt pastaigas svaigā gaisā.

Somijā skolas sporta infrastruktūru bērni var izmantot arī ārpus mācību laika.

“The ToyBox Study” — izglītības iestādes vides un ēdināšanas principu pozitīvais efekts uz  pirmsskolas bērnu veselību, nodrošinot bērnus ar veselīgu ēdienu un samazinot laiku, ko bērni pavada sēžot (http://www.worldobesity.org/what-we-do/policy-prevention/projects/toyboxproject/).

Konferences runātāji pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju negatīvajai ietekmei, kas veicina pasīvu dzīves veidu. Tika rosināts, ka tie var arī tikt izmantoti, lai veicinātu interesi par aktīvu dzīvesveidu un veselīgu uzturu, piemēram, dažādas spēles un mobilās lietojumprogrammas var izmantot kā soļu skaitītāju u. tml. Tika minēta arī “draņķpārtikas” reklāmas apjomu ietekme uz sabiedrības veselību. Grieķijā tika veikts pētījums par to, kā lieko svaru maziem bērniem veicina ēšana, skatoties televizoru.

 

Bērni ir jebkuras sabiedrības visvērtīgākais resurss. Investīcijas bērnu veselībā ir investīcijas veselīgā sabiedrībā nākotnē. (Dr.A.Tsouros)

Vislabākā valsts veselības politika nav nekā vērta, ja tajā nepiedalās pašvaldība un apkaimes . (Dr. A. Tsouros)

Par sabiedrības atbildību par bērnu ievirzīšanu veselīgā dzīvesveidā un drošā vidē. (Dr. A.Tsouros)

Aktīva dzīvesveida popularizēšana saistīta gan ar fizisko aktivitāšu veicināšanu, gan socializēšanos visās iedzīvotāju grupās. (Agis Curs)

Skolām ir īpaša loma veselīgas vides radīšanā. Veselīgs uzturs, droša vide fiziskām aktivitātēm. (Gaudens Galea)

Cilvēki ar zemiem ienākumiem un izglītību ir vairāk pakļauti neveselīgam dzīves veidam un pārtikai. (John F. Ryan)

 

Biedrība “Vecāki par izglītību” pievienojas MK un NVO sadarbības memorandam

Trešdien, 25.februārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušajām NVO vienojās par būtiskākajām 2015.gada prioritātēm – NVO fonda izveide Latvijā, tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte, valsts drošība.

Biedrība šodien parakstīja NVO un MK sadarbības memorandu.

avots : http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/memorandam-pievienojas-33-jaunas-organizacijas