Precīzāk raksturo @VKarnite: “uzmini nu, ko ES atzīšu par pareizu!”
Ir ievākušies vairāku uzdevumu piemēri, kur bērnam uzdevuma nosacījumi nav skaidri izklāstīti. Padagogi, jautājums jums: ja bērns saprot savādāk, kādu atzīmi jāliek? Protams, retorisks jautājums, jo bērnu nedrīkstētu sodīt par neskaidri formulētu uzdevumu, kuru viņš pārprot. Un – ja šādi uzdevumi parādās mājasdarbos, kā vecāki bērniem var palīdzēt, ja paši nesaprot šos nosacījumus, un viņiem nav skolotāja rokasgrāmatas?
Kas īsti šeit jārisina? Kas bērnam tajos kvadrātiņos jāraksta? via @evita_purina
Kā lai es zinu, ka uzraksts uz mājas nav adrese, bet gailīšu skaits? via @JanisRamans
Kā lai 1. klases bērns zina, ka rezultātā gaida tikai vienskaitļa nominatīvu? Un vai “mājas” izklausās pēc vienskaitļa nominatīva? Kāpēc bērnam, ņemot vērā neskaidros nosacījumus, tik zems vērtējums? via @VKarnite
Vecāki par izglītību 
15 oktobr, 2013 9:21 am
Trešais ir tiešām “uzmini nu” uzdevums. Jo nav jau skaidrs, ko tas bērns ir domājis. Ja viņš tiešām ir domājis “māla”, tad to būtu jāieskaita. Bet varbūt viņš ir domājis “mala” un nezina, ka to neraksta ar garumzīmi… Tad tā ir kļūda. Tas pats ar “sējas”/”sejas”. 🙂
15 oktobr, 2013 9:56 am
Kāpēc uzreiz jādomā, ka bērns ir domājis kļūdaini, ja reiz tāds vārds patiešām eksistē (pie tam – uz mammas jautājumu bērns izskaidroja, ka māsa taisa māla figūriņas, un laukos ir sējas laiks)? Atkal – ja neskaidri nosacījumi, kāpēc cieš bērns? Kāpēc skolotāja nevarēja precizēt, ko bērns ar to domāja?
Labi, kļūdīties var katrs, arī skolotāji 🙂 Ziņosim, vai skolotāja pārskatīja uzdevuma punktus.