Vecāki par izglītību

JA TEVI INTERESĒ TAVA BĒRNA IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE


1 komentārs

Par konferenci „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, kas risinājās šā gada 23.-24. februārī Rīgā.

 

Esam saņēmuši no Veselības ministrijas  norādi/ linku Lektoru prezentācijām, video ierakstiem un bildēm  no konferences „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”, kas risinājās šā gada 23.-24. februārī Rīgā.

 

http://www.vm.gov.lv/en/what_is_new/presidency_events/43_high_level_conference_healthy_lifestyles_nutrition_and_physi/

Advertisements


Komentēt

Augsta līmeņa konference „Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs”

Vēlamies pateikties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un Veselības ministrijai par konferences organizēšanu, uz kuru tika uzaicinātas arī mūsu biedrības pārstāves.

Divās dienās tika gūts daudz labu atziņu un iedvesma tālākai sadarbībai ar valsts pārvaldi, pašvaldībām un izglītības iestādēm, lai mūsu visnozīmīgākais resurss — bērni — augtu veseli un izglītoti.

Mēs — sabiedrība — esam atbildīgi par katra bērna iespējām augt veselīgā un drošā vidē. Lai to nodrošinātu, ir jāiesaistās ikvienam sabiedrības loceklim. Turklāt tieša saistība ir arī valsts politikai veselības un izglītības jomā, pašvaldību līdzdalības infrastruktūrai, videi un drošībai skolās, sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalstam un iniciatīvām ieviešanā .

Konferencē vislielākā uzmanība tika pievērsta diviem jautājumiem par veselības veicināšanu: bērnu ēdināšana izglītības iestādēs un izglītošana par veselīgu uzturu, kā arī nepieciešamais fizisko aktivitāšu apjoms un to nodrošināšana. Tika uzsvērta kvalitatīvas ēdināšanas un pietiekamu fizisko aktivitāšu nozīme augstāku mācību rezultātu sasniegšanā.

Kā pozitīvs sasniegums Latvijā ir jāmin stingrais normatīvais regulējums, kur tiek regulēta bērnu ēdienkartē iekļaujamo produktu izvēle izglītības iestādēs, ierobežojot neveselīgas pārtikas jebkāda veida izmantošanu.

Labās prakses piemēri

Bērni saņem kvalitatīvāku un veselīgāku ēdienu, ja tas tiek organizēts  un gatavots svaigs uz vietas izglītības iestādē atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem. Ēdienam jābūt vizuāli baudāmam. Kvalitatīvs subsidēts brokastu un pusdienu piedāvājums veicina mazāku neveselīgo našķu patēriņu.

1 % bērnu ir celiakija, 5 % eiropiešu (un līdz pat 95 % aziātu) ir piena olbaltumvielu nepanesamība! Bērniem tiek atklātas daudz un dažādas pārtikas produktu alerģijas. Izglītības iestādē ir jānodrošina arī šo bērnu uztura vajadzības, neizceļot tos uz pārējo bērnu fona ar izteikti atšķirīga izskata ēdienu.

Igaunijā ir izdotas pavārgrāmatas ar izglītības iestāžu ēdnīcām ieteicamo labo praksi.

Zviedrijā skolas ēdnīcā bērni paši izvēlas un sakomplektē savas porcijas no piedāvājuma, kas tiek gatavots un piedāvāts atbilstoši veselīga uztura principiem.

Mailss Bremners no Lielbritānijas teic, “Bērnam ir jāiemāca gatavot ēst veselīgi un to var darīt gan skolā, gan mājās. Bērnam ir jāizprot ēdiena rašanās process un jāatklāj tā radošums, jāsniedz izpratne par to, kā rodas ēdiens, un jāiemāca pašam gatavot vismaz piecus ēdienus. Briti uzsver nepieciešamību ēdienreizi izbaudīt ar visām maņām. Kvalitatīvs ēdiens skolā — veselība un labāki mācību rezultāti.”

Somijā veicina bērnu došanos uz skolu ar kājām vai velosipēdu. Par to ir atbildīga pašvaldība pilsētplānošanas un kārtības uzturēšanas ietvaros. Veselīgajās pilsētās skolēni uz skolu dodas ar kājām vai velosipēdu, nevis vecāku vadītā “taksometrā”. Pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies infrastruktūra un drošība, un būtu ieteicams to maksimāli veicināt arī turpmāk. Katram bērnam ir nepieciešamas ne mazāk kā 60 minūtes aktīvas kustības dienā. Lai samazinātu laiku, kas skolā tiek pavadīts sēžot, var, piemēram, daļā mācību telpu krēslus aizvietot ar vingrošanas bumbām vai izvietot galdus darbam stāvus, nodrošināt garākus pusdienu starpbrīžus, tostarp veicināt pastaigas svaigā gaisā.

Somijā skolas sporta infrastruktūru bērni var izmantot arī ārpus mācību laika.

“The ToyBox Study” — izglītības iestādes vides un ēdināšanas principu pozitīvais efekts uz  pirmsskolas bērnu veselību, nodrošinot bērnus ar veselīgu ēdienu un samazinot laiku, ko bērni pavada sēžot (http://www.worldobesity.org/what-we-do/policy-prevention/projects/toyboxproject/).

Konferences runātāji pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju negatīvajai ietekmei, kas veicina pasīvu dzīves veidu. Tika rosināts, ka tie var arī tikt izmantoti, lai veicinātu interesi par aktīvu dzīvesveidu un veselīgu uzturu, piemēram, dažādas spēles un mobilās lietojumprogrammas var izmantot kā soļu skaitītāju u. tml. Tika minēta arī “draņķpārtikas” reklāmas apjomu ietekme uz sabiedrības veselību. Grieķijā tika veikts pētījums par to, kā lieko svaru maziem bērniem veicina ēšana, skatoties televizoru.

 

Bērni ir jebkuras sabiedrības visvērtīgākais resurss. Investīcijas bērnu veselībā ir investīcijas veselīgā sabiedrībā nākotnē. (Dr.A.Tsouros)

Vislabākā valsts veselības politika nav nekā vērta, ja tajā nepiedalās pašvaldība un apkaimes . (Dr. A. Tsouros)

Par sabiedrības atbildību par bērnu ievirzīšanu veselīgā dzīvesveidā un drošā vidē. (Dr. A.Tsouros)

Aktīva dzīvesveida popularizēšana saistīta gan ar fizisko aktivitāšu veicināšanu, gan socializēšanos visās iedzīvotāju grupās. (Agis Curs)

Skolām ir īpaša loma veselīgas vides radīšanā. Veselīgs uzturs, droša vide fiziskām aktivitātēm. (Gaudens Galea)

Cilvēki ar zemiem ienākumiem un izglītību ir vairāk pakļauti neveselīgam dzīves veidam un pārtikai. (John F. Ryan)

 

IMG_20140701_184049_edit


Komentēt

Biedrība “Vecāki par izglītību” pievienojas MK un NVO sadarbības memorandam

Trešdien, 25.februārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušajām NVO vienojās par būtiskākajām 2015.gada prioritātēm – NVO fonda izveide Latvijā, tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte, valsts drošība.

Biedrība šodien parakstīja NVO un MK sadarbības memorandu.

avots : http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/memorandam-pievienojas-33-jaunas-organizacijas

safe_image


Komentēt

Par vakcināciju un autismu

Pēc iepriekšējās publikācijas saņēmām viedokli, ka vakcīnās esošās palīgvielas izraisa autismu. Mūsu iepriekšējo publikāciju mērķis bija informēt vecākus  – kas ir vakcīnu sastāvā un kādēļ tieši šīs palīgvielas ir izmantotas.  Lai saņemtu profesionālu skaidrojumu, pārsūtījām informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un  Zāļu valsts aģentūrai.

Saņemto atbildi/norādi  publicējam.

Concerns about Autism

As the country’s leading public health agency, the Centers for Disease Control and Prevention (CDC) is committed to protecting the health of all Americans–including infants, children, and adolescents. CDC shares with parents and many others great concern about the number of children with autism spectrum disorders (ASD). We are committed to understanding what causes autism, how it can be prevented, and how it can be recognized and treated as early as possible.

Estimates released in 2014 from CDC’s Autism Developmental Disabilities Monitoring Network found that about 1 in 68 children born in 2002 have ASD. This is higher than estimates from the early 1990s. Over the years, some people have been concerned that autism might be linked to the vaccines children receive. Concerns have related to different aspects of vaccines, including vaccine ingredients.

In addition to the antigens– the parts of vaccines that protect against each specific disease- some vaccines contain other ingredients. One vaccine ingredient that has been studied specifically is thimerosal, previously used as a preservative in many recommended childhood vaccines. However, in 2001 thimerosal was removed or reduced to trace amounts in all childhood vaccines except for one type of influenza vaccine, and thimerosal-free alternatives are available for influenza vaccine. Evidence from several studies examining trends in vaccine use and changes in autism in children does not support such an association between thimerosal and autism. And a scientific reviewExternal Web Site Icon by the Institute of Medicine (IOM) concluded that “the evidence favors rejection of a causal relationship between thimerosal–containing vaccines and autism.” CDC supports the IOM conclusion that there is no relationship between vaccines and autism rates in children. Besides thimerosal, some people have had concerns about other vaccine ingredients in relation to autism as well.  However, no links have been found between any vaccine ingredients and autism.

In August 2011, the IOM published a report thoroughly reviewing the current medical and scientific evidence on vaccines and certain health problems that may happen after vaccination. This report found the eight studied vaccines to be generally safe, and serious adverse events following these vaccinations to be rare. Another more recent reviewExternal Web Site Icon also confirmed this.

CDC recognizes that autism is an urgent health concern and supports comprehensive research as our best hope for understanding the causes of autism and other developmental disorders. Through collaborations with partners in government, research centers, and the public, CDC is focusing on three areas:

  1. Understanding the frequency and trends of autism spectrum disorders.
  2. Advancing research in the search for causes and effective treatments.
  3. Improving early detection and diagnosis so affected children are treated as soon as possible.

avots: http://www.cdc.gov/vaccinesafety/Concerns/Autism/Index.html


Komentēt

Uzsāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas Latvijā

Saņēmām ziņu no Ekoskolām, ka nākošnedēļ sāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas. Vai jūsu bērnu skola pieder lielisko Ekoskolu saimei?

Ekoskolu Globālajās Rīcības dienās (EGRD), kas šogad Latvijā notiks no 3. līdz 9. novembrim, katru gadu piedalās vairāk kā desmit miljoni jauniešu visā pasaulē. Ekoskolu Rīcības dienu mērķis ir ar dažādu skolu organizēto pasākumu palīdzību mudināt jauniešus un ikvienu sabiedrības pārstāvi būt par pārmaiņu ierosinātājiem vides ilgtspējas jautājumos un aktīvi rīkoties šo pārmaiņu sasniegšanā.

Ekoskolu Globālās Rīcības dienas, kas notiks no 3.-9. novembrim, Latvijā tiks tematiski sasaistītas ar Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņu. Ekoskolas ir pasaulē lielākā ilgtspējīgas vides izglītības programma, kas darbojas Vides izglītības fonda ietvaros.  Tā sevī ietver izglītojošu, aizraujošu un uz rīcību orientētu mācību procesu, kas dod iespēju skolēniem tieši ietekmēt ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistītus procesus.

Lai motivētu skolas un skolēnus neaizmirst iesāktos darbus, kā arī vērstos pie sabiedrības, šī gada EGRD Latvijā papildinātas ar dažāda veida izaicinājumiem – katram sev, citām skolām, politiķiem un visai sabiedrībai. Rīcības dienu ietvaros notiks EGRD vēstnieku konkurss – jaunieši tiks aicināti iesūtīt aicinājumu piedalīties EGRD ar pašu uzfilmētu video, 30 labākajiem tiks dota iespēja pārstāvēt savus reģionus diskusijās ar politiķiem un izaicināt viņus apņemties noteiktas politiskās rīcības jaunās Saeimas sasaukumā par dažādām tēmām – Pārtika un patēriņš, Klimats, Zaļais iepirkums, Atkritumi, Enerģija. Noslēgumā plānots rīkot konkursu skolām, kurā gan ar interneta balsojumu, gan žūrijas vērtējumu tiks izvēlēti un apbalvoti labākie akciju rīkotāji.  Ikviens tiek aicināts piedalīties Rīcības Dienās gan iesaistoties Ekoskolu rīkotajās aktivitātēs, gan ar savu personīgo rīcību atbalstot videi draudzīgu dzīvesveidu! Papildus informācija par pasākumiem – videsfonds.lv.

Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu.

Ekoskolas

Papildu informācija par Ekoskolu dienā var iegūt:

Ekoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas

Programmas “Ekoskolas” darbību atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta ” FEE international programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2014.gadā “ ietvaros.

Projekta “Ekoskolu atbildīga dzīvesveida kampaņa” aktivitātes tiek īstenotas ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vides izglītības fonda darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta “Zaļais izrāviens – Vides izglītības fonda darbības stiprināšana” ietvaros (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100/6/NAC/074/2014)


Komentēt

Vai Latvija ir ratificējusi Cilvēktiesību konvenciju?

Vakardienas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir uzsācis smagu tēmu – cik gatavas ir skolas uzņemt bērnus ar specialām vajadzībām? Un – lai gan likums saka, ka skolai bērns ir jāuzņem, ir pat tiesas spriedums, ka jāuzņem- bet – tuvojas oktobra beigas, bet bērns vēl aizvien neiet skolā, jo skola nav gatava bērnam. Jūs teiksiet, izņēmuma gadījums? Nē. Izņēmuma gadījums drīzak ir tas, ka ir tik uzņēmīga mamma, kas cīnās ar tādu sparu par sava bērna tiesībām iet skolā kopā ar māsām un draugiem.

Aizstāvot iekļaujošo izglītību, runājot ar Izglītības ministrijas un tai pakļauto iestāžu pārstāvjiem, pedagogiem – raidījumā izskanējušie argumenti tiek izmantoti visai bieži. Specskolā ar internātu viņam būšot labāk (septiņgadīgam bērnam, prom no vecākiem?). Vecāki gribot par daudz (kamēr tikai pieskatīja, varējām, bet mamma grib bērnu sūtīt skolā, kur iegūst izglītību!). Tas, ka skolā aiziet bērna draugi, māsas – tas viss ir mazsvarīgi, tikai iegribas, kam jāsašķīst drumslās pret ierasto sistēmu – bērnus ar speciālām vajadzībām izolēt speciālos internātos.

Pirms gada, pētot situāciju un Latvijā, kopā ar Kristīni no portāla “Bērniem draudzīgs” salīdzinājām to ar Islandi un Norvēģiju (lasiet mūsu pārskatu par indikatoriem un secinājumiem) – tā kā Latvijā vēl aizvien ir arhaiskā speciālo programmu licenzēšanas sistēma, tikai nedaudzas skolas ir GATAVAS uzņemt bērnu ar specialām vajadzībām. Kad stāstījām Islandes vecāku organizācijas pārstāvjiem un pedagogiem, ka Latvijā skola var neuzņemt bērnu ar speciālām vajadzībām, viņi pārsteigumā iepleta acis: “Vai jūs esat ratificējuši konvenciju par Cilvēktiesībām”?

Mums ir grūti to atzīt, bet – tā ir visklajākā diskriminācija, ja bērnu atsakās uzņemt skolā, jo viņš ir invalīds. Ir vecāki, kas tāpēc pārceļas uz citu valsti. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies?

Apbrīnoju Saulkrastu mazā skolnieka mammas drosmi un uzņēmību. Turu īkšķi, lai izdotos!

Jana 


Komentēt

Kas rokā tur maciņu, tas sev paņem vairāk? Naudas sadale starp nozarēm. Sērdienīte: izglītība.

Jau ilgāku laiku vērīgāki sabiedrības pārstāvji var pamanīt, ka atalgojums darbiniekiem Finanšu ministrijā tiek piedāvāts augstāks nekā pārējās valsts pārvaldes iestādēs, lai arī mums valstī pastāvot vienotā atalgojuma sistēma un citi brīnumi. Varam apskatīt, piemēram, funkciju – grāmatvedība, kas katrā no ministrijām būtu salīdzināma pienākumu un atbildības ziņā. Piemēram Finanšu ministrijā ir grāmatvedības „Nodaļas vadītājs”, kas klasificēts amatu saimē un līmenī „14.VB” līmenī saņem atalgojumu 1850 EUR pirms nodokļu nomaksas. Savukārt, piemēram, Satiksmes ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem 1780 EUR. Tikmēr Veselības ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem tikai 1497 EUR. Diemžēl daudzās ministrijās (piemēram, IZM, LM, ZM) nav pieejami dati par noteiktajiem atalgojumiem saimēm un līmenim, kas ļautu mums salīdzināt vēl citus salīdzināmus amatus.
Protams, mēs nezinām, kura mēnešalgu grupas kategorija ir noteikta katram šiem no apskatītajiem darbiniekiem, tomēr būtu grūti noticēt, ka ministriju vadošie grāmatveži ir ierēdņi ar mazāk kā 3 gadu pieredzi grāmatvedībā, kas nozīmē, ka tiem visticamāk ir noteikta trešā, t.i., augstākā kategorija, un norādītais atalgojums ir konkrētās iestādes maksimālo iespēju robeža.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kad izrādās, ka Finanšu ministrija, kas sevi lepni dēvē par vadošo valsts pārvaldes iestādi finanšu jomā (kas nav melots, jo citas vienkārši nav), var saviem darbiniekiem noteikt augstākus atalgojumus.
Rodas pamatots jautājums, kā tas ir iespējams, ja situācija ar valsts budžetu ir dramatiska un ar katru gadu, kopš 2008.gada, kļūst tikai bēdīgāka?
Atbilde ir pavisam vienkārša. Kamēr citām ministrijām par atalgojumu saviem darbiniekiem nākas cīnīties ar zobiem un nagiem, un šajā cīņā nākas zaudēt argumentācijā tieši ar Finanšu ministriju, šai ministrijai rokas ir daudz brīvākas un iespējas iedalīt sev nepieciešamo atalgojumu ir daudz lielākas. Diemžēl, to pierāda arī skaitļi.
Piemēram, salīdzināsim Izglītības ministrijas uzturēšanas izdevumiem – atlīdzībai – noteikto pozīciju, kas ir minēta katra gada likumā par valsts budžetu (viegli pieejami www.likumi.lv), ar to pašu pozīciju, kas noteikta Finanšu ministrijai.

Tabula1

Izsakot skaitļus procentos pret konkrētajai ministrijai 2008. gadā piešķirto finansējumu, viegli var ieraudzīt, ka pēc atalgojuma cirpšanas 2009.gadā (ievērojiet, samazinājuma apjoms Finanšu ministrijai arī ir bijis mazāks kā Izglītības ministrijai), Finanšu ministrija „no krīzes” ir atguvusies daudz ātrāk.

Attēls1.jpg

Ja Finanšu ministrija šādi rīkojas attiecībā uz atlīdzību saviem darbiniekiem, kāda mums – sabiedrībai – ir pārliecība, ka tieši tāpat Finanšu ministrija nerīkojas arī attiecībā uz citām valstij svarīgām funkcijām? Un bēdīgākais, izskatās, ka tieši tā arī notiek, savas vajadzības Finanšu ministrija stāda augstāk par citu ministriju vajadzībām. Tā piemēram, kāds cits „Vecāki par izglītību” biedrs Ģirts Karnītis arī ir mēģinājis iedziļināties budžeta jautājumos, un secinājis, ka Finanšu ministrija kopš 2007.gada savu funkciju izpildei ir ieguvusi papildus 95 miljonus latu, kamēr Izglītības un zinātnes ministrijai ir bijis -57 miljonu samazinājums.
Valsts pārvaldes iestādēs tagad ir sākušās budžeta sastādīšanas kaislības. Daudzas vajadzības ir tikušas atliktas jau kopš 2008.gada un daudzas mūsu valsts sistēmas – izglītība, veselība, ceļi – ilgstoši nepietiekošā finansējuma trūkuma dēļ ir jau kļuvušas kroplas. Daudzviet ūdens sāk smelties mutē (arī burtiskā nozīmē). Gribētos cerēt, ka šogad ierasti pret citu iestāžu vajadzībām kurlie, striktie budžeta naudas dalītāji uz nodokļu maksātāju naudu paraudzīsies ar citām acīm. Jo Finanšu ministrija un nodokļi pastāv, lai valsts varētu nodrošināt savas funkcijas. Ja ir viens likums un viena taisnība ir visiem, tad nedrīkst pieļaut situāciju, ka iestāde, kurai Latvijā pieder vara pār budžeta cipariem, var rīkoties brīvi savās interesēs, neviena nesodīta un neierobežota.

Astra Cīrule