Par vakcināciju un autismu

Pēc iepriekšējās publikācijas saņēmām viedokli, ka vakcīnās esošās palīgvielas izraisa autismu. Mūsu iepriekšējo publikāciju mērķis bija informēt vecākus  – kas ir vakcīnu sastāvā un kādēļ tieši šīs palīgvielas ir izmantotas.  Lai saņemtu profesionālu skaidrojumu, pārsūtījām informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un  Zāļu valsts aģentūrai.

Saņemto atbildi/norādi  publicējam.

Concerns about Autism

As the country’s leading public health agency, the Centers for Disease Control and Prevention (CDC) is committed to protecting the health of all Americans–including infants, children, and adolescents. CDC shares with parents and many others great concern about the number of children with autism spectrum disorders (ASD). We are committed to understanding what causes autism, how it can be prevented, and how it can be recognized and treated as early as possible.

Estimates released in 2014 from CDC’s Autism Developmental Disabilities Monitoring Network found that about 1 in 68 children born in 2002 have ASD. This is higher than estimates from the early 1990s. Over the years, some people have been concerned that autism might be linked to the vaccines children receive. Concerns have related to different aspects of vaccines, including vaccine ingredients.

In addition to the antigens– the parts of vaccines that protect against each specific disease- some vaccines contain other ingredients. One vaccine ingredient that has been studied specifically is thimerosal, previously used as a preservative in many recommended childhood vaccines. However, in 2001 thimerosal was removed or reduced to trace amounts in all childhood vaccines except for one type of influenza vaccine, and thimerosal-free alternatives are available for influenza vaccine. Evidence from several studies examining trends in vaccine use and changes in autism in children does not support such an association between thimerosal and autism. And a scientific review by the Institute of Medicine (IOM) concluded that “the evidence favors rejection of a causal relationship between thimerosal–containing vaccines and autism.” CDC supports the IOM conclusion that there is no relationship between vaccines and autism rates in children. Besides thimerosal, some people have had concerns about other vaccine ingredients in relation to autism as well.  However, no links have been found between any vaccine ingredients and autism.

In August 2011, the IOM published a report thoroughly reviewing the current medical and scientific evidence on vaccines and certain health problems that may happen after vaccination. This report found the eight studied vaccines to be generally safe, and serious adverse events following these vaccinations to be rare. Another more recent review also confirmed this.

CDC recognizes that autism is an urgent health concern and supports comprehensive research as our best hope for understanding the causes of autism and other developmental disorders. Through collaborations with partners in government, research centers, and the public, CDC is focusing on three areas:

1. Understanding the frequency and trends of autism spectrum disorders.
2. Advancing research in the search for causes and effective treatments.
3. Improving early detection and diagnosis so affected children are treated as soon as possible.

avots: http://www.cdc.gov/vaccinesafety/Concerns/Autism/Index.html

Uzsāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas Latvijā

Saņēmām ziņu no Ekoskolām, ka nākošnedēļ sāksies Ekoskolu Globālās Rīcības dienas. Vai jūsu bērnu skola pieder lielisko Ekoskolu saimei?

Ekoskolu Globālajās Rīcības dienās (EGRD), kas šogad Latvijā notiks no 3. līdz 9. novembrim, katru gadu piedalās vairāk kā desmit miljoni jauniešu visā pasaulē. Ekoskolu Rīcības dienu mērķis ir ar dažādu skolu organizēto pasākumu palīdzību mudināt jauniešus un ikvienu sabiedrības pārstāvi būt par pārmaiņu ierosinātājiem vides ilgtspējas jautājumos un aktīvi rīkoties šo pārmaiņu sasniegšanā.

Ekoskolu Globālās Rīcības dienas, kas notiks no 3.-9. novembrim, Latvijā tiks tematiski sasaistītas ar Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņu. Ekoskolas ir pasaulē lielākā ilgtspējīgas vides izglītības programma, kas darbojas Vides izglītības fonda ietvaros.  Tā sevī ietver izglītojošu, aizraujošu un uz rīcību orientētu mācību procesu, kas dod iespēju skolēniem tieši ietekmēt ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistītus procesus.

Lai motivētu skolas un skolēnus neaizmirst iesāktos darbus, kā arī vērstos pie sabiedrības, šī gada EGRD Latvijā papildinātas ar dažāda veida izaicinājumiem – katram sev, citām skolām, politiķiem un visai sabiedrībai. Rīcības dienu ietvaros notiks EGRD vēstnieku konkurss – jaunieši tiks aicināti iesūtīt aicinājumu piedalīties EGRD ar pašu uzfilmētu video, 30 labākajiem tiks dota iespēja pārstāvēt savus reģionus diskusijās ar politiķiem un izaicināt viņus apņemties noteiktas politiskās rīcības jaunās Saeimas sasaukumā par dažādām tēmām – Pārtika un patēriņš, Klimats, Zaļais iepirkums, Atkritumi, Enerģija. Noslēgumā plānots rīkot konkursu skolām, kurā gan ar interneta balsojumu, gan žūrijas vērtējumu tiks izvēlēti un apbalvoti labākie akciju rīkotāji.  Ikviens tiek aicināts piedalīties Rīcības Dienās gan iesaistoties Ekoskolu rīkotajās aktivitātēs, gan ar savu personīgo rīcību atbalstot videi draudzīgu dzīvesveidu! Papildus informācija par pasākumiem – videsfonds.lv.

Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu.

Papildu informācija par Ekoskolu dienā var iegūt:

• Daniels Trukšāns: Vides izglītības fonds / Ekoskolas programmas koordinators, daniels.truksans@zemesdraugi.lv
• Edmunds Cepurītis, Vides izglītības fonds/ Ekoskolu Rīcības Dienu koordinators, edmunds.cepuritis@zemesdraugi.lv
•  Vides izglītības fonds – www.videsfonds.lv, www.twitter.com/videsfonds

Ekoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas

Programmas “Ekoskolas” darbību atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta ” FEE international programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2014.gadā “ ietvaros.

Projekta “Ekoskolu atbildīga dzīvesveida kampaņa” aktivitātes tiek īstenotas ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vides izglītības fonda darbību atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta “Zaļais izrāviens – Vides izglītības fonda darbības stiprināšana” ietvaros (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100/6/NAC/074/2014)

Vai Latvija ir ratificējusi Cilvēktiesību konvenciju?

Vakardienas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir uzsācis smagu tēmu – cik gatavas ir skolas uzņemt bērnus ar specialām vajadzībām? Un – lai gan likums saka, ka skolai bērns ir jāuzņem, ir pat tiesas spriedums, ka jāuzņem- bet – tuvojas oktobra beigas, bet bērns vēl aizvien neiet skolā, jo skola nav gatava bērnam. Jūs teiksiet, izņēmuma gadījums? Nē. Izņēmuma gadījums drīzak ir tas, ka ir tik uzņēmīga mamma, kas cīnās ar tādu sparu par sava bērna tiesībām iet skolā kopā ar māsām un draugiem.

Aizstāvot iekļaujošo izglītību, runājot ar Izglītības ministrijas un tai pakļauto iestāžu pārstāvjiem, pedagogiem – raidījumā izskanējušie argumenti tiek izmantoti visai bieži. Specskolā ar internātu viņam būšot labāk (septiņgadīgam bērnam, prom no vecākiem?). Vecāki gribot par daudz (kamēr tikai pieskatīja, varējām, bet mamma grib bērnu sūtīt skolā, kur iegūst izglītību!). Tas, ka skolā aiziet bērna draugi, māsas – tas viss ir mazsvarīgi, tikai iegribas, kam jāsašķīst drumslās pret ierasto sistēmu – bērnus ar speciālām vajadzībām izolēt speciālos internātos.

Pirms gada, pētot situāciju un Latvijā, kopā ar Kristīni no portāla “Bērniem draudzīgs” salīdzinājām to ar Islandi un Norvēģiju (lasiet mūsu pārskatu par indikatoriem un secinājumiem) – tā kā Latvijā vēl aizvien ir arhaiskā speciālo programmu licenzēšanas sistēma, tikai nedaudzas skolas ir GATAVAS uzņemt bērnu ar specialām vajadzībām. Kad stāstījām Islandes vecāku organizācijas pārstāvjiem un pedagogiem, ka Latvijā skola var neuzņemt bērnu ar speciālām vajadzībām, viņi pārsteigumā iepleta acis: “Vai jūs esat ratificējuši konvenciju par Cilvēktiesībām”?

Mums ir grūti to atzīt, bet – tā ir visklajākā diskriminācija, ja bērnu atsakās uzņemt skolā, jo viņš ir invalīds. Ir vecāki, kas tāpēc pārceļas uz citu valsti. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies?

Apbrīnoju Saulkrastu mazā skolnieka mammas drosmi un uzņēmību. Turu īkšķi, lai izdotos!

Jana 

Kas rokā tur maciņu, tas sev paņem vairāk? Naudas sadale starp nozarēm. Sērdienīte: izglītība.

Jau ilgāku laiku vērīgāki sabiedrības pārstāvji var pamanīt, ka atalgojums darbiniekiem Finanšu ministrijā tiek piedāvāts augstāks nekā pārējās valsts pārvaldes iestādēs, lai arī mums valstī pastāvot vienotā atalgojuma sistēma un citi brīnumi. Varam apskatīt, piemēram, funkciju – grāmatvedība, kas katrā no ministrijām būtu salīdzināma pienākumu un atbildības ziņā. Piemēram Finanšu ministrijā ir grāmatvedības „Nodaļas vadītājs”, kas klasificēts amatu saimē un līmenī „14.VB” līmenī saņem atalgojumu 1850 EUR pirms nodokļu nomaksas. Savukārt, piemēram, Satiksmes ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem 1780 EUR. Tikmēr Veselības ministrijas grāmatvedības nodaļas vadītājs ar šo pašu saimi un līmeni saņem tikai 1497 EUR. Diemžēl daudzās ministrijās (piemēram, IZM, LM, ZM) nav pieejami dati par noteiktajiem atalgojumiem saimēm un līmenim, kas ļautu mums salīdzināt vēl citus salīdzināmus amatus.
Protams, mēs nezinām, kura mēnešalgu grupas kategorija ir noteikta katram šiem no apskatītajiem darbiniekiem, tomēr būtu grūti noticēt, ka ministriju vadošie grāmatveži ir ierēdņi ar mazāk kā 3 gadu pieredzi grāmatvedībā, kas nozīmē, ka tiem visticamāk ir noteikta trešā, t.i., augstākā kategorija, un norādītais atalgojums ir konkrētās iestādes maksimālo iespēju robeža.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kad izrādās, ka Finanšu ministrija, kas sevi lepni dēvē par vadošo valsts pārvaldes iestādi finanšu jomā (kas nav melots, jo citas vienkārši nav), var saviem darbiniekiem noteikt augstākus atalgojumus.
Rodas pamatots jautājums, kā tas ir iespējams, ja situācija ar valsts budžetu ir dramatiska un ar katru gadu, kopš 2008.gada, kļūst tikai bēdīgāka?
Atbilde ir pavisam vienkārša. Kamēr citām ministrijām par atalgojumu saviem darbiniekiem nākas cīnīties ar zobiem un nagiem, un šajā cīņā nākas zaudēt argumentācijā tieši ar Finanšu ministriju, šai ministrijai rokas ir daudz brīvākas un iespējas iedalīt sev nepieciešamo atalgojumu ir daudz lielākas. Diemžēl, to pierāda arī skaitļi.
Piemēram, salīdzināsim Izglītības ministrijas uzturēšanas izdevumiem – atlīdzībai – noteikto pozīciju, kas ir minēta katra gada likumā par valsts budžetu (viegli pieejami www.likumi.lv), ar to pašu pozīciju, kas noteikta Finanšu ministrijai.

Izsakot skaitļus procentos pret konkrētajai ministrijai 2008. gadā piešķirto finansējumu, viegli var ieraudzīt, ka pēc atalgojuma cirpšanas 2009.gadā (ievērojiet, samazinājuma apjoms Finanšu ministrijai arī ir bijis mazāks kā Izglītības ministrijai), Finanšu ministrija „no krīzes” ir atguvusies daudz ātrāk.

Ja Finanšu ministrija šādi rīkojas attiecībā uz atlīdzību saviem darbiniekiem, kāda mums – sabiedrībai – ir pārliecība, ka tieši tāpat Finanšu ministrija nerīkojas arī attiecībā uz citām valstij svarīgām funkcijām? Un bēdīgākais, izskatās, ka tieši tā arī notiek, savas vajadzības Finanšu ministrija stāda augstāk par citu ministriju vajadzībām. Tā piemēram, kāds cits „Vecāki par izglītību” biedrs Ģirts Karnītis arī ir mēģinājis iedziļināties budžeta jautājumos, un secinājis, ka Finanšu ministrija kopš 2007.gada savu funkciju izpildei ir ieguvusi papildus 95 miljonus latu, kamēr Izglītības un zinātnes ministrijai ir bijis -57 miljonu samazinājums.
Valsts pārvaldes iestādēs tagad ir sākušās budžeta sastādīšanas kaislības. Daudzas vajadzības ir tikušas atliktas jau kopš 2008.gada un daudzas mūsu valsts sistēmas – izglītība, veselība, ceļi – ilgstoši nepietiekošā finansējuma trūkuma dēļ ir jau kļuvušas kroplas. Daudzviet ūdens sāk smelties mutē (arī burtiskā nozīmē). Gribētos cerēt, ka šogad ierasti pret citu iestāžu vajadzībām kurlie, striktie budžeta naudas dalītāji uz nodokļu maksātāju naudu paraudzīsies ar citām acīm. Jo Finanšu ministrija un nodokļi pastāv, lai valsts varētu nodrošināt savas funkcijas. Ja ir viens likums un viena taisnība ir visiem, tad nedrīkst pieļaut situāciju, ka iestāde, kurai Latvijā pieder vara pār budžeta cipariem, var rīkoties brīvi savās interesēs, neviena nesodīta un neierobežota.

Astra Cīrule

Ko vecāki domā par obligāto centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā

Vecākiem būt nav viegli. Viņam ir jābūt vienlaikus saprotošam un sargājošam, un arī – patstāvību veicinošam un grūtībās atbalstošam. Cik daudz katram Latvijas bērnam vajadzētu apgūt tādus sarežģītus priekšmetus kā fiziku un ķīmiju? Un vai eksāmens veicinās zināšanu apguvi?

Kad darba devēji vēlējās obligātos centralizētos eksāmenus ķīmijā un fizikā, iepriekšējā valdība tos atbalstīja, bet tagadējā ministre saka – manā vadīšanas laikā tie nebūs, IZM izsludinātajā sanāksmē uzaicināja arī mani kā vecāku pārstāvi piedalīties sanāksmē par šo tēmu. Vēlējos noskaidrot pārējo vecāku viedokli. Pagājušās nedēļas nogalē (30.05.2014-2.06.2014) ar Google aptaujas palīdzību sociālajos tīklos tika izsludināta vecāku aptauja. Aptaujā piedalījās 177 cilvēki, no tiem 154 bērnu vecāki (77% mammas un 23% tēti). 86% respondentu bija augstākā izglītība, 6% doktora grāds. Tomēr aptaujas mazā dalībnieku skaita dēļ to nevar uzskatīt par gana reprezentatīvu, bet kā pārdomas rosinoša tā noteikti ir.

Kopējos rezultātus var apskatīt Google atskaitē, bet šajā rakstā tikai par vecāku viedokli. Starp citu, kopējā atskaitē ir ļoti daudz labu ierosinājumu, ko darīt un ko mainīt.

Pirmkārt, vecāku domas par eksāmena nepieciešamību dalās, pat ļoti -puse ir pret obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, trešdaļa atbalsta ātrāk vai vēlāk. Skaidrs, ka tik svarīgu jautājumu nevar izlemt balsošanas ceļā, tomēr – kāpēc tik daudzi vecāki iebilst pret obligātu centralizēto eksāmenu?

 

Lielākā daļa vecāku uzskata, ka līdzšinējās vidusskolēnu zināšanas ir nepietiekamas. No tiem, kas uzskata, ka nepietiekamas, lauvas tiesa (gandrīz 60%) saka, ka zināšanas nepietiekamas gan tālākām studijām, gan sadzīvei.

Kāpēc vecāki iebilst eksāmeniem, kas varētu uzlabot zināšanas, liekot bērniem pašiem un skolām gatavoties rūpīgāk? Eksāmenu “pātagas” funkcija ir apšaubāms paņēmiens zināšanu apguvei, jo ilgtspējīgāk būtu izmantot citus motivējošus paņēmienus, tā uzskata gan vecāki, gan izglītības speciālisti. Bet vai citi motivējoši paņēmieni šobrīd strādātu? Vai nav tā, ka šobrīd gan bērni, gan skolas, un arī vecāki zināšanu apguvē atzīmes (eksāmena rezultāts) uzskata par ļoti būtisku līdzekli centības veicināšanai? Arī SKOLU centības veicināšanai?  Kāda ir mācību kvalitāte? Pirmkārt, “ja to ieviesīs, nemainot apmācības kārtību – tad daudz sabojātu atestātu, neapmierinātu vecāku un ļoti nelaimīgu vidusskolēnu!” Vecāku aptauja liecina, ka dažādās skolās mācību kvalitāte dabaszinātnēs ļoti atšķiras, nostādot bērnus ļoti nevienlīdzīgā situācijā. Tiem, kas var atļauties, ir privātskolotāji. Vecākus uztrauc jau tā pārblīvētā programma, viņi domā, ka bez obligātiem eksāmeniem bērni spēs vairāk darba ieguldīt tur, kas viņiem ir svarīgāk tālākām studijām. Kā vērtēs eksāmena rezultātus profesionālajās skolās, kur ķīmija un fizika notiek tikai vienu gadu pirmajā kursā? Kā šie audzēkņi varēs konkurēt ar vidusskolēniem? Arī vidusskolās tas, cik intensīvi un labi bērni apgūst šos priekšmetus, ievērojami atšķiras. Vecākus uztrauc arī varbūtība, ja spēles noteikumi tiktu mainīti spēles gaitā. Pašreiz -atbilstoši pašreizejiem valdības plāniem – jaunie eksāmeni varētu skart tos bērnus, kas šogad uzsāk mācības vidusskolā, dodot viņiem trīs gadus, lai sagatavotos. Bet vai ar to pietiks skolām, lai spētu uzlabot apmācības kvalitāti un atrastu jaunus skolotājus vai nepieciešamās zināšanas apgūtu esošie skolotāji? Viens no būtiskiem soļiem būtu arī “Iespējamās misijas” ieteikums: atbalstīt labu profesionāļu bez pedagoģiskās izglītības atgriešanos skolā, sniedzot iespēju apgūt nepieciešamās pedagoģiskās zināšanas bez otra augstskolas diploma iegūšanas.

Savukārt, citus vecākus satrauc sekas, ja šāds obligātais eksāmens netiks ieviests: “Turpināsies gan skolēnu eksaktās izglītības un loģiskās domāšanas, gan priekšmetu pasniegšanas metodikas tālāka pasliktināšanās fizikā un ķīmijā”. Tiks zaudēti potenciālie eksakto zinātņu studenti – un vēlāk inženieru trūks, un tos “ievedīs” no Spānijas, kā sanāksmē apgalvoja darba devējs. Ir arī noteikts zināšanu līmenis, kas dabaszinātnēs nepieciešams ikvienam izglītotam cilvēkam, arī tādam, kas nebūs inženieris.

Satraucoša ir daudzās anketās paustā pārliecība, ka daudzi skolēni nemaz nav spējīgi apgūt ķīmiju un fiziku, vai arī viņiem tam uzlik lieku “papildus slogu“. Vecāku pārliecība ietekmē bērnus, par to liecina daudzi pētījumi. Ja vecāki uzskata, ka bērni nevar apgūt ķīmiju, daudz lielākā ir varbūtība, ka nevarēs gan.

Pēc vecāku domām, skolēnu motivācija apgūt dabaszinātnes nav pārāk augsta.

Kāpēc? IZM iepazīstināja ar daudziem plāniem motivācijas celšanai, bet – vai tas attieksies arī uz pirmsskolu un sākumskolu, kad, visticamāk, bērnu dabiskā zinātkāre par pasaules uzbūvi un “kā lietas strādā” nereti tiek nokauta? Vai labie plāni uz “papīra” spēs mainīt dabaszinātņu pasniegšanas veidu? Vai būs nauda mācību eksursijām dabā un muzejiem, praktiskajiem darbiem? Dabaszinātņu stundās trūkst praktisko nodarbību un eksperimentu (kas ir ļoti būtiski zinātkāres rosināšanai), pietrūkst arī sasaistes ar dzīvi. Skolu direktori bažījas par kvalificētu skolotāju trūkumu, jo esošie dabaszinātņu skolotāji noveco. Varbūt tieši šeit būtu iespējama uzņēmēju un skolu sadarbība, atbalstot dabaszinātņu apguvi un motivējot skolēnus?

Pirms pāris gadiem Labklājības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka “jauniešu nākotnes profesijas izvēli nereti nosaka stereotipi un vecāku spiediens“, radot ekonomistu, politologu un juristu pārprodukciju. Varbūt mums, vecākiem, vēlreiz jāpārdomā, ko mēs bērniem iesakām un kā motivējam interesēties par dabaszinātnēm? Kāpēc lai tās nozares, ko vecāki bērnam ieteiktu studēt, nebūtu eksaktās zinātnes vai inženierzinātnes, jo šajās nozarēs darba roku trūkst? Kā šodienas IZM sanāksmē teica Pauls Irbins, Cēsu Zinoo vadītājs, nereti inženieri, ķīmiķi vai fiziķi stāsta, ka viņu izvēli par labu šīm zinātnēm bērnībā radīja Zinātnes centra vai Zinātnes muzeja apmeklējums. Kamēr mums nav tāds nacionālas nozīmes centrs (lai gan tādu vajadzētu), ir vērts aizbraukt uz igauņu brīnumu AHAA vai viņa mazo brāli Zinoo Cēsīs. Varbūt fizika un ķīmija nemaz nav tik sarežģīta, bet gan interesanta un aizraujoša?

Jana Simanovska

P.S. Vai jūs abonējat “Ilustrēto zinātni” saviem bērniem?

P.P. S. Kopsavilkumu par tikšanos IZM variet izlasīt Delfos.

Kā “Dzīvesziņa” ministres I.Druvietes galvā pieveica ķīmiju un fiziku.

Pirms kāda laika rakstījām par jaunu priekšmetu “Dzīvesziņa“. Saņēmām arī IZM atbildi (209). Tātad, nekāds iepirkums nebūs, jo Saeima jau ir piešķīrusi naudu šī priekšmeta izstrādei. Un vispār, nekāds priekšmets nemaz nebūs, nav par ko satraukties. Tikai valdības deklarācijā ir atvēlēta nauda “mācību kursa Dzīvesziņa” izstrādei. Tad būs vai nebūs?

Ministres vēstulē ir uzsvērta “vērtībizglītības” nozīmība, ko mēs nemaz neapšaubām. Tai pašā laikā ministre  izvairās komentēt, kāpēc jaunais, šobrīd neaktuālais iepirkums dublēja citu priekšmetu “Sociālās zinības”. Tātad, vērtībziglītība esošajā mācību programmā IR ietverta, par ko arī rakstīja skolotājs Jānis Strods.

Visinteresantākais ministres paskaidrojumā ir tas, ka šo valdības deklarācijas punktu vairs nevar apšaubīt, kamēr valdības lēmumu par CE eksāmeniem ķīmijā un fizikā var gan. Tātad, 1:0 Dzīvesziņas labā.

 

 

Dzīvesziņa. Biedrības vēstule VISC – kāpēc jaunais priekšmets dublē esošos?

Tātad – top jauns priekšmets “Dzīvesziņa”. Kamēr mēs iebildām pret acīmredzami sasteigto iepirkumu konkursu un sūtījām vēstuli Valsts izglītības satura centram (VpI vēstule par Dzīvesziņu), izrādās, ka iepirkumu nemaz nevajag, jo Saeima jau lēmusi un naudiņu piešķīrusi “Abeļziedam”.

Tas nekas, ka iecerētais priekšmets pārklājas ar citu priekšmetu “Sociālās zinības”, tas nekas, ka esošajam standartam pārmet sadrumstalotību un pārāk lielu bērnu noslodzi: biedrības vēstulē ir tabula (Dzīvesziņa-tabula), kur var redzēt Dzīvesziņā un “Sociālajās zinībās” iekļautās tēmas.

Mums jau naudas daudz, tas, ka skolotājiem nepietiek, ir tikai baumas. Varbūt vēl kādu priekšmetiņu varētu ierosināt?

 

Skolēni kopā ar Ekoskolām meklēs idejas atbildīga dzīvesveida īstenošanai

Vides izglītības fonds jau iepriekš ziņoja, ka Ekoskolu programmas ietvaros šogad īstenos kampaņu par atbildīgu dzīvesveidu, kuras laikā norisināsies virkne uz sabiedrību vērsti izglītojoši pasākumi, aktivitātes un iedvesmojoši rīcības piemēri, pirmais no tiem – reģionālo pasākumu cikls uzsāksies jau 29. aprīlī.

Reģionālo pasākumu cikls paredzēts Ekoskolu savstarpējās komunikācijas, pieredzes un zināšanu apmaiņas pilnveidošanai. Ar lekciju un darbnīcu palīdzību skolotājiem, skolēniem un vecākiem būs iespēja saprast, kā ikdienas dzīvesveids un vienkāršas rīcības var panākt nozīmīgas izmaiņas sabiedrībā un vides kvalitātē. Būtiski, ka uz reģionālajiem pasākumiem aicinātas arī tās skolas, kas līdz šim nav iesaistījušās Ekoskolu programmā, bet vēlas uzzināt vairāk par atbildīgu dzīvesveidu un programmas praktisko izpausmi.

Pirmais reģionālais pasākums notiks 29. aprīlī Kuldīgas 2. vidusskolā. Saturā paredzēta aktivitāte “Iepazīsti Ekoskolas”, kā arī lekcijas par atbildīgu dzīvesveidu un radošām pieejām izglītībā. Pēcāk norisināsies 8 izzinošas darbnīcas, kuru veidošanā piedalīsies Ekoskolu pārstāvji, radošā veidā iepazīstinot pārējos ar programmas 8 tēmām. Dienas beigās dalībnieki dosies nelielā pārgājienā, to noslēdzot ar “pikniku planētai” – simbolisku ēdienreizi, kas sastāvēs no vietējas, bioloģiski audzētas un visādi citādi “planētai draudzīgas” pārtikas.

Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņa būs saikne saikni starp mūsu dzīvesveidu, ikdienas izvēlēm un to nozīmi vides aizsardzībā un dabas resursu efektīvā izmantošanā. Kā jau iepriekš uzsvēris Ekoskolu koordinators Latvijā, Daniels Trukšāns, “kampaņa būs lieliska iespēja atrast veidus, kā ar vides izglītības palīdzību veicināt zinātkāri un vēlmi rīkoties”.

Tuvākie Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņas pasākumi citviet Latvijā:

• 9. maijs – Kalnciema vidusskola
• 12. maijs – Rēzeknes Valsts Poļu ģimnāzija
• 26. maijs – Ropažu vidusskola
• 29. maijs – Vidzemes augstskola

Par Ekoskolu programmu Latvijā

Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education) Ekoskolu programma Latvijā tiek īstenota kopš 2003. gada. Tā ir ANO Vides programmas sadarbības partnere vides izglītībā un ir ietvars vides izglītības procesa organizēšanai izglītības iestādēs. Šobrīd programmai Latvijā reģistrējušās 168 izglītības iestādes, sākot ar pirmskolas izglītības iestādēm līdz augstskolām, iesaistot programmas aktivitātēs vairāk kā 7400 pedagogus un 63000 skolēnu un studentu.

Vairāku gadu pieredze rāda, ka Ekoskolu programmā iesaistītās izglītības iestādes ir labās prakses piemēri un pārmaiņu katalizatori vietējā sabiedrībā. Izmantojot Ekoskolu potenciālu tiek veicināts videi atbildīgs dzīvesveids gan pašā skolā, gan tuvākajā apkārtnē.

 

Sagatavoja:  Ilze Grunska, ilze.grunska@zemesdraugi.lv

Vairāk informācijas par kampaņu: Daniels Trukšāns, daniels.truksans@zemesdraugi.lv

 

Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņu informatīvi atbalsta

 

 

Projekts Ekoskolu atbildīgā dzīvesveida kampaņa tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vai gribētu savu bērnu Skolas auglī bioloģisko saimniecību augļus vai dārzeņus?

Šogad “Skolas augļa” programmā, kas rudens un ziemas mēnešos mūsu bērnus apgādā ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, var startēt arī bioloģiskās lauksaimniecības. Bet kā satikties skolām un saimniecībām? Mēs izveidojām virtuālo satikšanās laukumu – piesakieties, kuras skolas (vai kuru skolu vecākus) interesē bioloģiskā lauksaimniecībā audzēti augļi un dārzeņi, un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija apzinās lauksaimniecības, kas vēlētos piedalīties. Vecāki, piesakieties arī tad, ja skola vēl nav izlēmusi – varbūt ziņa par šādu augļu vai dārzeņu pieejamību pasteidzinās izvēli!

Vairāk par Skolas augli varat lasīt arī žurnāla “Vides vēstis” rakstā.
Jūsu “Vecāki par izglītību” sadarbībā ar “Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju”

 

 

Mīļais skolotāj, ēst dabūsi tikai rīt

Jau pirms kāda laika brīnījāmies, kāpēc Latvijā ir relatīvi zemākās skolotaju algas Eiropas Savienībā, rēķinot pret nacionālo kopproduktu uz iedzīvotāju. Ir iznācis klajā jauns Eurydice pētījums. Un Tavu brīnumu: skolotāju algas ne vien turpina būt relatīvi zemākās Eiropas Savienībā, bet tās attiecībā pret nacionālo kopproduktu uz iedzīvotāju ir vēl mazākas! Šis rādītājs ir relatīvs, jo valstīs ar lielāku dārdzību būs lielākas absolūtās algas. Relatīvais rādītājs rāda, cik lielu daļu no kopējā IKP esam gatavi atvēlēt skolotāju atalgojumam: izskatās, ka maz! Protams, Latvijā arī ir salīdzinoši liels skolotāju skaits uz vienu skolēnu, tomēr ne tik liels, lai izskaidrotu tik mazas algas, un vēl vairāk, tas neizskaidro, kāpēc tās krītas.

Variet apskatīt salīdzinājumu par skolotāju algām Eurodyce pētījumā 2009./10. gadā un 2011./12. gadā.

Tātad, 2009/10 gads: apskatiet, kur ir Latvijas skolotāju algas. Svārstās ar 0,5  IKP/uz iedzīvotāju.

Skolotāju algas attiecībā pret IKP uz iedzīvotāju

Un tagad – Eurydice dati par 2011/12. mācību gadu. Skolotāju algas ir paskrējušās vēl zem 0,5 no IKP uz iedzīvotāju. Krīze beigusies, valsts kopprodukts aug, bet skolotāju algas tam līdzi ne.

Avots: Eurydice

Brīnuma, protams, tur nav, jo kopējais izglītības budžets pret pārējo valsts budžetu kopš 2009. gada krītas. Par to varat palasīt Ģirta Karnīša blogā.

Katrs atnākošais ministrs sola izmaiņas skolotāju atalgojumā, bet tā kā tas prasa daudz laika, pārdomu, reformu, jāmaina skolotāju kvalifikācijas vērtēšana, pati atalgojuma sistēma un vēl kaut kas, tad algas paliek turpat, kur bijušas. Gandrīz jādomā, ka skolotāju atalgojuma sarežgītība ir lielisks attaisnojums, lai visu atstātu kā ir. Un tad jau nav brīnums, ka jaunieši neraujās studēt pedagoģiju un grūti nokomplektēt studiju vietas! 

Jana