Vakcīnu darbīgā daļa, kas aktivizē organisma aizsargšūnas, var būt dažāda. Dažas vakcīnas satur veselas, nedzīvas baktērijas vai vīrusus, citas – dzīvus, novājinātus, vēl citas – baktēriju vai vīrusu daļas.
Palīgvielas, konservanti un stabilizatori, kas nepieciešami vakcīnu īpašību saglabāšanai.
Visas vakcīnu sastāvdaļās ir pārbaudītas un tādā daudzumā, kas pētījumos ir atzīts par veselībai nekatīgu.
Imunitāte (organisma aizsardzība) rodas tādējādi, ka imūnās sistēmas šūnas pret slimību ierosinātājiem 7 – 21 dienu laikā izveido antivielas (pretvielas).
Informācija par organismā iekļuvušajiem slimību izraisītājiem saglabājas tā sauktajās imūnsistēmas atmiņas šūnās, tāpēc, infekcijas slimības izraisītājiem organismā nokļūstot atkārtoti (ar vakcīnu vai inficēšanās gadījumā), ātri un lielā daudzumā veidojas antivielas, kas atpazīst un neitralizē slimības izraisītāju.
Galvenokārt vakcīna tiek ievadīta organismā ar dūrienu (injekciju) ādā, zemādā, muskulī, dažas vakcīnas, kā, piemēram, dzīvā vakcīna pret rotavīrusu infekciju pilienu veidā mutē – per-orāli.
Vakcīnas var saturēt tikai vienu komponenti (pret vienu infekciju) un var būt kombinētas, kas rada imunitāti pret vairākām infekcijas slimībām vienlaicīgi, samazinot nepieciešamo injekciju un ārsta apmeklējumu skaitu.
Vakcīnas efektivitāte ir atkarīga no:
- temperatūras režīma ievērošanas vakcīnas transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
- pareizas vakcīnas ievadīšanas tehnikas;
- vakcinācijas kursa ievērošanas atbilstoši vakcinācijas kalendāram un/vai lietošanas instrukcijai;
- individuālām organisma īpatnībām;
- personas veselības stāvokļa (cilvēkiem ar nomāktu imūno reakciju imunitāte var neveidoties).
Tikai ļoti retos gadījumos imunitāte pēc vakcinācijas neizveidojas un šādām personām jāpaļaujas uz kolektīvo imunitāti.
! Jāņem vērā, ka lielākoties vakcinācija bērnam sastāv no vairākām potēm un pret dažām infekcijas slimībām nepieciešama arī revakcinācija, lai nodrošinātu imunitātes uzturēšanu vai pastiprināšanu.
Vecāki par izglītību 