Vakcinācijas kārtība Latvijā

Latvijas Republikā vakcinācijas kārtību nosaka Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi“

Pret kādām infekcijām bērnus Latvijā vakcinē?

Vakcinācijas kalendāru izstrādā ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī – cik liela iespēja ir saslimt ar kādu konkrētu infekcijas slimību. Dažādās valstīs vakcinācijas kalendārs var atšķirties, tas atkarīgs ne tikai no epidemioloģiskās situācijas, bet arī no ekonomiskās situācijas valstī. Atsevišķās valstīs pret dažām infekcijas slimībām vakcināciju veic tikai riska grupām.

Latvijā, saskaņā ar vakcinācijas kalendāru, bērni tiek vakcinēti pret 13 infekcijām – pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Vakcināciju pret šīm infekcijas slimībām apmaksā valsts.

Latvijā dēļ augstās saslimstības bērnus pirmajās dzīves dienās vakcinē pret tuberkulozi un B hepatītu.

Pret vairākām infekcijas slimībām bērnam vakcinācija jāsaņem līdz pusotra gada vecumam. Bērnam jābūt aizsargātam, jo šajā vecumā viņš sāk aktīvi kontaktēties ar citiem bērniem bērnudārzā vai spēļu laukumā.

Tāpat valsts apmaksā bērnu vakcināciju:

• pret ērču encefalītu bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vakcinē:
  • teritorijās, kurās saskaņā ar epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā;
  • bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus neatkarīgi no dzīvesvietas.

• pret trakumsērgu bērniem pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu;

• pret gripu 50% apmērā apmaksā bērniem no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam un riska grupām ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām, pacientiem ar imūndeficīta sindromu, pacientiem ar imūnsupresīvo terapiju un tiem, kuri saņem ilgstošu terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

 

B hepatīts	Bērnu vakcinācija pret B hepatītu Latvijā uzsākta 1997. gadā.
Tuberkuloze	Imunizācija pret tuberkulozi Latvijā uzsākta 1937.gadā.
Difterija	Vakcinācija pret difteriju Latvijā uzsākta pagājušā gadsimta 30-jos gados.
Stinguma krampji	Imunizācija pret stingumkrampjiem Latvijā uzsākta 1958.gadā.
Garais klepus	Imunizācija pret garo klepu Latvijā uzsākta 1958.gadā.
b tipa Haemophilus influenzae infekcija	Vakcinācija pret Hib infekciju Latvijā uzsākta 1994.gadā.
Pneimokoku infekcija	Vakcinācija pret pneimokoku infekciju Latvijā uzsākta 2010.gada janvārī.
Masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas	Vakcinācija pret masalām Latvijā uzsākta 1968.gadā. Vakcinācija pret masaliņām Latvijā uzsākta 1993.gadā. Vakcinācija pret epidēmisko parotītu Latvijā uzsākta 1983.gadā.

Vējbakas	Vakcinācija pret vējbakām Latvijā uzsākta 2008.gadā.
Poliomielīts	Vakcinācija pret poliomielītu Latvijā tiek veikta kopš 1957.gada.
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija	vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju Latvijā tika uzsākta 2010. gada septembrī.

 

Bērnu iespējams pasargāt arī no tām infekcijas slimībām, pret kurām vakcinācija nav iekļauta vakcinācijas kalendārā. Ja vakcīna ir Latvijā reģistrēta un ir iespēja to iegādāties, Jums ir iespēja bērnu vakcinēt kādā no medicīnas iestādēm. Bērnu iespējams vakcinēt pret rotavīrusu infekciju, A hepatītu, ērču encefalītu, gripu, meningokoku infekciju, meitenes pret dzemdes kakla vēzi (citā vecuma grupā nekā noteikts vakcinācijas kalendārā), ja dodaties ceļojumā uz ārvalstīm iespējams vakcinēties – pret dzelteno drudzi, holēru, vēdertīfu, trakumsērgu.

Tā, piemēram, vakcīna pret rotavīrusu infekciju efektīvi aizsargā zīdaiņus un mazus bērnus no šīs infekcijas izraisītas smagas caurejas. Vakcinācijas kurss sastāv no divām vai trīs devām atkarībā no ražotāja.

Runājot par imunizācijas rādītājiem Latvijā, 2013.gadā tika novērota vakcinācijas aptveres palielināšanās pret visām vakcinācijas kalendārā iekļautajām infekcijas slimībām, izņemot vējbakas. Salīdzinoši ar iepriekšējiem trīs gadiem ir uzlabojusies vakcinācijas aptvere pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu 14 gadus veciem bērniem. Joprojām ir augsta saslimstība ar difteriju gan pieaugušajiem, gan bērniem un tai ir pieauguma tendence pēdējos gados. Kopš 2012. gada Latvijā ir paaugstināta saslimstība ar garo klepu, tomēr pagājušajā gadā salīdzinoši ar 2012. gadu reģistrēto gadījumu skaits ir samazinājies. Salīdzinoši ar 2012. gadu ir samazinājies ērču encefalīta gadījumu īpatsvars bērniem 2013.gadā.

Atbilstoši pietiekami augstajam (vairāk kā 95%) vakcinācijas līmenim pret difteriju, bērnu saslimstības gadījumi ar difteriju pēdējos trīs gados nav reģistrēti – pēdējo reizi 2008.g. tika reģistrēti 11 gadījumi.

Citām infekcijām vakcinācijas līmenis ir zemāks par PVO ieteiktajiem 95%, tāpēc bērniem ik gadu tiek reģistrēti garā klepus gadījumi, poliomielīts, masaliņas u.c. Tāpat ik gadu bērniem reģistrē saslimšanas gadījumus ar ērču encefalītu, Laimas slimību, epidēmisko parotītu, meningokoku infekciju, hepatītiem.

Ik gadu tiek reģistrēti arī ~60 jauni bērnu saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi (2011.g. 66 gadījumi). To ietekmē arī zīdaiņu imunizācijas līmenis pret tuberkulozi: 2011.g. – 94,7% (dzemdību iestādēs – 89,2%), kas vērtējams kā nepietiekams, jo ir zemāks par PVO ieteikto – 98% tuberkulozei.

Visizplatītākā vakcīnatkarīgā infekcija bērniem ir vējbakas, ar to ik gadu slimo vairāki tūkstoši bērnu. Pēdējos gados saslimstība strauji mazinās, jo kopš 2008.g. ir ieviesta valsts programma bērnu vakcinācijai pret vējbakām. Salīdzinot ar 2008.g., saslimstība ar vējbakām 2011.g. samazinājusies uz pusi.